{"title":"Modes ietekme 18. gadsimta otrās puses un 19. gadsimta sākuma Vidzemes sieviešu tradicionālajā apģērbā: krāsu aspekts","authors":"Anete Karlsone","doi":"10.22364/aue.32.05","DOIUrl":null,"url":null,"abstract":"Raksts sniedz ieskatu 18. gadsimta Vidzemes sieviešu tradicionālā apģērba vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību augšslāņu modē aktuālo krāsu izmantojumam arī zemnieku apģērbā. Analizējot 18. gadsimta beigu zemnieku apģērba zīmējumus, kā arī 18.–20. gadsimta rakstītos avotus, mēģināts skaidrot melnu, vienkrāsainu sieviešu svārku jeb brunču un dzeltenu priekšautu valkāšanas tradīciju Vidzemē, tās izplatības hronoloģisko un teritoriālo ietvaru, kā arī šo krāsu iegūšanas tehnoloģiju un saikni ar modes ietekmēm. Veiktie pētījumi apliecina, ka laikā no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām plašā Vidzemes apvidū pie goda tērpa likti dzelteni priekšauti. Tie valkāti kopā ar melniem, vienkrāsainiem brunčiem, kuru teritoriālā un hronoloģiskā izplatība bijusi plašāka nekā minētajiem priekšautiem. Pētāmajā laika periodā Vidzemes zemnieku apģērbā augstāko aprindu modes ietekme izpaudās kā noteiktu krāsu izmantojums, kas nenoliedz arī citu laikmetīgās modes iezīmju pastāvēšanu. Dzeltenā un melnā krāsa saistāma ar atšķirīgiem modes stilu strāvojumiem, no kuriem zemnieciskajā vidē tika pārņemtas atsevišķas to vizuālās izpausmes. Krāsošanas eksperimenti pierādīja augstu ticamības pakāpi rakstītajos avotos minētajām ziņām par konkrētiem 18. gadsimtā lietotajiem krāsaugiem un no tiem iegūstamajiem krāsu toņiem. Vienkrāsainie melnie Vidzemes sieviešu svārki un dzeltenie priekšauti ir uzskatāmi par atbilstošiem minētā laika perioda tradicionālajam zemnieku goda tērpam, lai arī šie priekšmeti līdz mūsdienām nav saglabājušies.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"507 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0000,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":"0","resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":null,"PeriodicalName":"Arheoloģija un etnogrāfija","FirstCategoryId":"1085","ListUrlMain":"https://doi.org/10.22364/aue.32.05","RegionNum":0,"RegionCategory":null,"ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":null,"EPubDate":"","PubModel":"","JCR":"","JCRName":"","Score":null,"Total":0}
引用次数: 0
Abstract
Raksts sniedz ieskatu 18. gadsimta Vidzemes sieviešu tradicionālā apģērba vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību augšslāņu modē aktuālo krāsu izmantojumam arī zemnieku apģērbā. Analizējot 18. gadsimta beigu zemnieku apģērba zīmējumus, kā arī 18.–20. gadsimta rakstītos avotus, mēģināts skaidrot melnu, vienkrāsainu sieviešu svārku jeb brunču un dzeltenu priekšautu valkāšanas tradīciju Vidzemē, tās izplatības hronoloģisko un teritoriālo ietvaru, kā arī šo krāsu iegūšanas tehnoloģiju un saikni ar modes ietekmēm. Veiktie pētījumi apliecina, ka laikā no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām plašā Vidzemes apvidū pie goda tērpa likti dzelteni priekšauti. Tie valkāti kopā ar melniem, vienkrāsainiem brunčiem, kuru teritoriālā un hronoloģiskā izplatība bijusi plašāka nekā minētajiem priekšautiem. Pētāmajā laika periodā Vidzemes zemnieku apģērbā augstāko aprindu modes ietekme izpaudās kā noteiktu krāsu izmantojums, kas nenoliedz arī citu laikmetīgās modes iezīmju pastāvēšanu. Dzeltenā un melnā krāsa saistāma ar atšķirīgiem modes stilu strāvojumiem, no kuriem zemnieciskajā vidē tika pārņemtas atsevišķas to vizuālās izpausmes. Krāsošanas eksperimenti pierādīja augstu ticamības pakāpi rakstītajos avotos minētajām ziņām par konkrētiem 18. gadsimtā lietotajiem krāsaugiem un no tiem iegūstamajiem krāsu toņiem. Vienkrāsainie melnie Vidzemes sieviešu svārki un dzeltenie priekšauti ir uzskatāmi par atbilstošiem minētā laika perioda tradicionālajam zemnieku goda tērpam, lai arī šie priekšmeti līdz mūsdienām nav saglabājušies.
京公网安备 11010802042870号
京ICP备2023020795号-1
分享
求助内容：
应助结果提醒方式：
扫码关注我们
