Pētījuma mērķis skaidrot iespējamo trepanāciju saistību Latvijas 7.–10. gs. arheoloģiskajā materiālā ar indivīda sociālo statusu. Rakstā analizētas trepanācijas no Lejasbitēnu, Čunkānu-Dreņģeru un Īdeņu kapulaukiem. Izpēte veikta makroskopiski. Trepanācijas konstatētas septiņiem pieaugušiem vīriešiem un vienā gadījumā nepieaugušam sieviešu dzimtes indivīdam. Vairākumā gadījumu tās veiktas ar kasīšanas metodi. Iespējamais trepanāciju cēlonis galvaskausa traumas. Daļa indivīdu šo operāciju pārdzīvojuši. Indivīdu iespējamais sociālais statuss noteikts, balstoties uz senlietu materiālu gan konkrētā kapulaukā, gan plašākā teritoriālā kontekstā. Vismaz daļa vīriešu, kuriem veikta trepanācija, saistāma ar augstu sociālo statusu tā laika sabiedrībā. Limitējošais izpētes faktors postītie apbedījumi ar nepilnīgu kapa inventāru.
{"title":"Trepanācijas tikai privileģētajiem? Latvijas dzelzs laikmeta gadījumu izpēte (7.–10. gs.)","authors":"Guntis Gerhards, Antonija Vilcāne, Elīna Pētersone-Gordina, Aija Ērkšķe","doi":"10.22364/aue.32.03","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/aue.32.03","url":null,"abstract":"Pētījuma mērķis skaidrot iespējamo trepanāciju saistību Latvijas 7.–10. gs. arheoloģiskajā materiālā ar indivīda sociālo statusu. Rakstā analizētas trepanācijas no Lejasbitēnu, Čunkānu-Dreņģeru un Īdeņu kapulaukiem. Izpēte veikta makroskopiski. Trepanācijas konstatētas septiņiem pieaugušiem vīriešiem un vienā gadījumā nepieaugušam sieviešu dzimtes indivīdam. Vairākumā gadījumu tās veiktas ar kasīšanas metodi. Iespējamais trepanāciju cēlonis galvaskausa traumas. Daļa indivīdu šo operāciju pārdzīvojuši. Indivīdu iespējamais sociālais statuss noteikts, balstoties uz senlietu materiālu gan konkrētā kapulaukā, gan plašākā teritoriālā kontekstā. Vismaz daļa vīriešu, kuriem veikta trepanācija, saistāma ar augstu sociālo statusu tā laika sabiedrībā. Limitējošais izpētes faktors postītie apbedījumi ar nepilnīgu kapa inventāru.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"25 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"130631473","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Raksts sniedz ieskatu 18. gadsimta Vidzemes sieviešu tradicionālā apģērba vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību augšslāņu modē aktuālo krāsu izmantojumam arī zemnieku apģērbā. Analizējot 18. gadsimta beigu zemnieku apģērba zīmējumus, kā arī 18.–20. gadsimta rakstītos avotus, mēģināts skaidrot melnu, vienkrāsainu sieviešu svārku jeb brunču un dzeltenu priekšautu valkāšanas tradīciju Vidzemē, tās izplatības hronoloģisko un teritoriālo ietvaru, kā arī šo krāsu iegūšanas tehnoloģiju un saikni ar modes ietekmēm. Veiktie pētījumi apliecina, ka laikā no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām plašā Vidzemes apvidū pie goda tērpa likti dzelteni priekšauti. Tie valkāti kopā ar melniem, vienkrāsainiem brunčiem, kuru teritoriālā un hronoloģiskā izplatība bijusi plašāka nekā minētajiem priekšautiem. Pētāmajā laika periodā Vidzemes zemnieku apģērbā augstāko aprindu modes ietekme izpaudās kā noteiktu krāsu izmantojums, kas nenoliedz arī citu laikmetīgās modes iezīmju pastāvēšanu. Dzeltenā un melnā krāsa saistāma ar atšķirīgiem modes stilu strāvojumiem, no kuriem zemnieciskajā vidē tika pārņemtas atsevišķas to vizuālās izpausmes. Krāsošanas eksperimenti pierādīja augstu ticamības pakāpi rakstītajos avotos minētajām ziņām par konkrētiem 18. gadsimtā lietotajiem krāsaugiem un no tiem iegūstamajiem krāsu toņiem. Vienkrāsainie melnie Vidzemes sieviešu svārki un dzeltenie priekšauti ir uzskatāmi par atbilstošiem minētā laika perioda tradicionālajam zemnieku goda tērpam, lai arī šie priekšmeti līdz mūsdienām nav saglabājušies.
{"title":"Modes ietekme 18. gadsimta otrās puses un 19. gadsimta sākuma Vidzemes sieviešu tradicionālajā apģērbā: krāsu aspekts","authors":"Anete Karlsone","doi":"10.22364/aue.32.05","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/aue.32.05","url":null,"abstract":"Raksts sniedz ieskatu 18. gadsimta Vidzemes sieviešu tradicionālā apģērba vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību augšslāņu modē aktuālo krāsu izmantojumam arī zemnieku apģērbā. Analizējot 18. gadsimta beigu zemnieku apģērba zīmējumus, kā arī 18.–20. gadsimta rakstītos avotus, mēģināts skaidrot melnu, vienkrāsainu sieviešu svārku jeb brunču un dzeltenu priekšautu valkāšanas tradīciju Vidzemē, tās izplatības hronoloģisko un teritoriālo ietvaru, kā arī šo krāsu iegūšanas tehnoloģiju un saikni ar modes ietekmēm. Veiktie pētījumi apliecina, ka laikā no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām plašā Vidzemes apvidū pie goda tērpa likti dzelteni priekšauti. Tie valkāti kopā ar melniem, vienkrāsainiem brunčiem, kuru teritoriālā un hronoloģiskā izplatība bijusi plašāka nekā minētajiem priekšautiem. Pētāmajā laika periodā Vidzemes zemnieku apģērbā augstāko aprindu modes ietekme izpaudās kā noteiktu krāsu izmantojums, kas nenoliedz arī citu laikmetīgās modes iezīmju pastāvēšanu. Dzeltenā un melnā krāsa saistāma ar atšķirīgiem modes stilu strāvojumiem, no kuriem zemnieciskajā vidē tika pārņemtas atsevišķas to vizuālās izpausmes. Krāsošanas eksperimenti pierādīja augstu ticamības pakāpi rakstītajos avotos minētajām ziņām par konkrētiem 18. gadsimtā lietotajiem krāsaugiem un no tiem iegūstamajiem krāsu toņiem. Vienkrāsainie melnie Vidzemes sieviešu svārki un dzeltenie priekšauti ir uzskatāmi par atbilstošiem minētā laika perioda tradicionālajam zemnieku goda tērpam, lai arī šie priekšmeti līdz mūsdienām nav saglabājušies.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"507 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116171795","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Raksts veltīts Viļņas Universitātes bibliotēkas krājumā esošajām Mihaila Kuscinska fotogrāfijām, kurās redzami Krustpils apkārtnes zemnieki 1866. gadā. Fotogrāfijas tapušas, gatavojoties Krievijas Etnogrāfiskajai izstādei, un ir vērtīgs latviešu tradicionālā apģērba vēstures izziņas avots. Tā kā muzeju krātuvēs saglabājušies tikai atsevišķi apģērba gabali no dažādām vietām un dažādiem laikiem, fotogrāfijas palīdz noskaidrot, kādi bija apģērba komplekti. Tās liecina, ka šajā laikā zemnieces vairs nevalkāja vainagus un izšūtās villaines, bet galvā sēja krāsainus lakatus un ap pleciem sedza baltas villaines. Vīrieši arvien biežāk valkāja naģenes. Sieviešu apģērbā vērojamas lielākas variācijas, kamēr vīriešu apģērbi ir savā starpā līdzīgāki.
{"title":"Mihaila Kuscinska fotogrāfijas – unikālas liecības par latviešu zemnieku apģērbu Krustpils apvidū 1866. gadā","authors":"Ieva Pīgozne","doi":"10.22364/aue.32.06","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/aue.32.06","url":null,"abstract":"Raksts veltīts Viļņas Universitātes bibliotēkas krājumā esošajām Mihaila Kuscinska fotogrāfijām, kurās redzami Krustpils apkārtnes zemnieki 1866. gadā. Fotogrāfijas tapušas, gatavojoties Krievijas Etnogrāfiskajai izstādei, un ir vērtīgs latviešu tradicionālā apģērba vēstures izziņas avots. Tā kā muzeju krātuvēs saglabājušies tikai atsevišķi apģērba gabali no dažādām vietām un dažādiem laikiem, fotogrāfijas palīdz noskaidrot, kādi bija apģērba komplekti. Tās liecina, ka šajā laikā zemnieces vairs nevalkāja vainagus un izšūtās villaines, bet galvā sēja krāsainus lakatus un ap pleciem sedza baltas villaines. Vīrieši arvien biežāk valkāja naģenes. Sieviešu apģērbā vērojamas lielākas variācijas, kamēr vīriešu apģērbi ir savā starpā līdzīgāki.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"101 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"115675912","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Šajā pētījumā aplūkots un analizēts jaunatklātā Tērvetes Viesturu kapulauka arheoloģisko izrakumu materiāls, kas sniedz iepriekš nezināmas, nozīmīgas liecības par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām un materiālo kultūru 12.–13. gs. Rakstā aplūkots Tērvetes Viesturu kapulaukā atklātais ugunskapu inventārs, apbedījumu hronoloģija, apbedīšanas veids un konteksts.
{"title":"Jaunas liecības par 11.–13. gadsimta ugunskapiem zemgaļu teritorijā: Tērvetes Viesturu kapulauka izpētes rezultāti","authors":"Normunds Jērums","doi":"10.22364/aue.32.02","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/aue.32.02","url":null,"abstract":"Šajā pētījumā aplūkots un analizēts jaunatklātā Tērvetes Viesturu kapulauka arheoloģisko izrakumu materiāls, kas sniedz iepriekš nezināmas, nozīmīgas liecības par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām un materiālo kultūru 12.–13. gs. Rakstā aplūkots Tērvetes Viesturu kapulaukā atklātais ugunskapu inventārs, apbedījumu hronoloģija, apbedīšanas veids un konteksts.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"10 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"133017778","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Latvijas muzeju krājumos un etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās ir savākts apjomīgs 20. gs. ar tamborējumiem rotāto tekstiliju klāsts, kas rada priekšstatu, ka šī rokdarbu tehnika praktizēta gadsimtiem ilgi. Patiesībā tamborējums Latvijas teritorijā ir jauns rokdarbs, tas ienāk no Eiropas tikai 19. gs. nogalē, t. i., laikā, kad jau bija notikusi sociālekonomiskās formācijas maiņa, kas līdzi nesa pāreju uz pilsētas tipa apģērbu un jaunu telpu un gultas tekstiliju noformējumu. Līdz šim Latvijā izdotajā rokdarbu literatūrā galvenokārt skarti tamborēšanas tehniskie paņēmieni un rakstu veidošanas principi, bet nav skaidrota tamborēšanas vēsture, tehnikas apguves metodika un kādu ietekmi tas atstāja uz tekstiliju rotāšanu Latvijas pilsētās un laukos. Lai aizpildītu šīs nepietiekamās zināšanas, rakstā pirmo reizi publiskoti un analizēti tādi rokdarbu vēstures pirmavoti kā 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tamborējumu paraugu burtnīcas / klades (rakstraudži), kas uzskatāmi ilustrē konkrētās rokdarbu tehnikas apguves metodiku un tehnisko iespēju daudzveidību, kā arī etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumi – 20. gs. Latvijas teritorijā tamborētās vai ar tamborējumu rotātās laicīgās un liturģiskās tekstilijas. Pētījumā izmantota vēsturiskā metode, kas ļauj materiālu skatīt vēsturiskā secībā; salīdzināšanas metode – vēstures objekts salīdzināts laikā un telpā kontekstā ar notikumiem Eiropas kultūras dzīvē – un veikta etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumu (skices, pieraksti, fotogrāfijas) un muzeju kolekciju kontekstuālā analīze.
{"title":"Tamborējums Latvijā 19. gadsimta beigas – 20. gadsimts","authors":"Aija Jansone","doi":"10.22364/aue.32.04","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/aue.32.04","url":null,"abstract":"Latvijas muzeju krājumos un etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās ir savākts apjomīgs 20. gs. ar tamborējumiem rotāto tekstiliju klāsts, kas rada priekšstatu, ka šī rokdarbu tehnika praktizēta gadsimtiem ilgi. Patiesībā tamborējums Latvijas teritorijā ir jauns rokdarbs, tas ienāk no Eiropas tikai 19. gs. nogalē, t. i., laikā, kad jau bija notikusi sociālekonomiskās formācijas maiņa, kas līdzi nesa pāreju uz pilsētas tipa apģērbu un jaunu telpu un gultas tekstiliju noformējumu. Līdz šim Latvijā izdotajā rokdarbu literatūrā galvenokārt skarti tamborēšanas tehniskie paņēmieni un rakstu veidošanas principi, bet nav skaidrota tamborēšanas vēsture, tehnikas apguves metodika un kādu ietekmi tas atstāja uz tekstiliju rotāšanu Latvijas pilsētās un laukos. Lai aizpildītu šīs nepietiekamās zināšanas, rakstā pirmo reizi publiskoti un analizēti tādi rokdarbu vēstures pirmavoti kā 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tamborējumu paraugu burtnīcas / klades (rakstraudži), kas uzskatāmi ilustrē konkrētās rokdarbu tehnikas apguves metodiku un tehnisko iespēju daudzveidību, kā arī etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumi – 20. gs. Latvijas teritorijā tamborētās vai ar tamborējumu rotātās laicīgās un liturģiskās tekstilijas. Pētījumā izmantota vēsturiskā metode, kas ļauj materiālu skatīt vēsturiskā secībā; salīdzināšanas metode – vēstures objekts salīdzināts laikā un telpā kontekstā ar notikumiem Eiropas kultūras dzīvē – un veikta etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumu (skices, pieraksti, fotogrāfijas) un muzeju kolekciju kontekstuālā analīze.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"32 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127604057","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Šī raksta mērķis ir izpētīt, ko par viduslaiku Ikšķiles vēsturi varam uzzināt, analizējot keramikas atradumus, un kā tie saistās ar rakstītos avotos atrodamajām ziņām un arheoloģiskajiem pētījumiem par vietas apbūvi un izmantošanu. Īpaša uzmanība pievērsta apstākļiem, kas varēja sekmēt noteiktu viduslaiku keramikas veidu nonākšanu Ikšķilē, kā arī tam, kā trauku palieku stāvokli kultūrslānī ietekmējusi vietas izmantošana jaunajos laikos. Rakstā tuvāk analizēti vairāki viduslaiku ievestās keramikas veidi. Noteiktas pazīmes, kas var palīdzēt turpmākos pētījumos pazīt un klasificēt viduslaiku keramikas paraugus. Pētījumā izmantota keramika, kas iegūta Jāņa Graudoņa vadītajos arheoloģiskajos izrakumos laikā no 1968. līdz 1975. gadam. Keramikas kolekcija glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā.
本文旨在通过分析出土的陶器，以及这些陶器与有关遗址发展和使用的文字资料和考古研究中发现的信息之间的关系，探讨我们可以了解到的中世纪伊基克湖的历史。文章特别关注了可能导致某些类型的中世纪陶器进入伊凯莱的条件，以及陶器遗存在文化层中的位置如何受到现代遗址使用的影响。文章详细分析了几种中世纪进口陶器。文章指出了一些特征，这些特征可能有助于今后的研究对中世纪陶器样本进行识别和分类。这项研究使用的是 1968 年至 1975 年间由 Jānis Graudonis 领导的考古发掘工作中发现的陶器。陶瓷藏品由拉脱维亚国家历史博物馆收藏。
{"title":"Viduslaiku importa keramika Ikšķilē","authors":"Baiba Dumpe, Alise Gunnarssone, Vitolds Muižnieks","doi":"10.22364/aue.32.01","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/aue.32.01","url":null,"abstract":"Šī raksta mērķis ir izpētīt, ko par viduslaiku Ikšķiles vēsturi varam uzzināt, analizējot keramikas atradumus, un kā tie saistās ar rakstītos avotos atrodamajām ziņām un arheoloģiskajiem pētījumiem par vietas apbūvi un izmantošanu. Īpaša uzmanība pievērsta apstākļiem, kas varēja sekmēt noteiktu viduslaiku keramikas veidu nonākšanu Ikšķilē, kā arī tam, kā trauku palieku stāvokli kultūrslānī ietekmējusi vietas izmantošana jaunajos laikos. Rakstā tuvāk analizēti vairāki viduslaiku ievestās keramikas veidi. Noteiktas pazīmes, kas var palīdzēt turpmākos pētījumos pazīt un klasificēt viduslaiku keramikas paraugus. Pētījumā izmantota keramika, kas iegūta Jāņa Graudoņa vadītajos arheoloģiskajos izrakumos laikā no 1968. līdz 1975. gadam. Keramikas kolekcija glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā.","PeriodicalId":420088,"journal":{"name":"Arheoloģija un etnogrāfija","volume":"47 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2022-12-12","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"130645596","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
京公网安备 11010802042870号
京ICP备2023020795号-1
扫码关注我们
求助内容：
应助结果提醒方式：