Jaunais datu aizsardzības regulējums attiecībā uz tiesībām tikt aizmirstam piedāvā indi vīdiem iespēju bez liekas kavēšanās no datu pārziņa panākt no šiem indivīdiem iegūto personas datu dzēšanu. Šīs tiesības izraisījušas debates, kas saistītas ar datu pārziņa veiktas datu apstrādes pārliecinošiem likumīgiem pamatiem, kas būtu primāri pār datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai pār tiesisku prasījumu pamatošanu, īstenošanu vai aizstāvēšanu. Tātad tiesības tikt aizmirstam tiek piemērotas ar īpašiem izņēmumiem, jo sevišķi gadījumos, kad personas dati saskaņā ar VDAR tiek apstrādāti nelikumīgi. Šī darba mērķis ir analizēt iemeslus, kuru dēļ datu dzēšanas tiesības var tikt atsauktas atbilstoši VDAR 17. panta 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem – priekšnosacījumu kopumam, kas jāizpilda, lai panāktu pagātnē iegūtās informācijas dzēšanu. Tiks analizēta arī Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu būtī ba, kuru rezultātā izstrādāts kritēriju kopums, lai atrastu saprātīgus risinājumus, panākot līdzsvaru starp šīm tiesībām un vārda un informācijas brīvību, mūsu tiesībām atcerēties un tiesiskās paļāvības nodrošināšanu. Pētījums apliecina nepieciešamību līdzsvarot paaugstinātu kontroli pār indivīdiem un citas pamattiesības saskaņā ar proporcionalitātes principu. atslēgvārdi: VDAR, tiesības tikt aizmirstam, pārbaude, ierobežojumi, ECT, EKT
{"title":"The Right to Be Forgotten: A Controversial Topic Under the General Data Protection Regulation","authors":"Jorida Xhafaj","doi":"10.22364/iscflul.7.26","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.26","url":null,"abstract":"Jaunais datu aizsardzības regulējums attiecībā uz tiesībām tikt aizmirstam piedāvā indi vīdiem iespēju bez liekas kavēšanās no datu pārziņa panākt no šiem indivīdiem iegūto personas datu dzēšanu. Šīs tiesības izraisījušas debates, kas saistītas ar datu pārziņa veiktas datu apstrādes pārliecinošiem likumīgiem pamatiem, kas būtu primāri pār datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai pār tiesisku prasījumu pamatošanu, īstenošanu vai aizstāvēšanu. Tātad tiesības tikt aizmirstam tiek piemērotas ar īpašiem izņēmumiem, jo sevišķi gadījumos, kad personas dati saskaņā ar VDAR tiek apstrādāti nelikumīgi. Šī darba mērķis ir analizēt iemeslus, kuru dēļ datu dzēšanas tiesības var tikt atsauktas atbilstoši VDAR 17. panta 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem – priekšnosacījumu kopumam, kas jāizpilda, lai panāktu pagātnē iegūtās informācijas dzēšanu. Tiks analizēta arī Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu būtī ba, kuru rezultātā izstrādāts kritēriju kopums, lai atrastu saprātīgus risinājumus, panākot līdzsvaru starp šīm tiesībām un vārda un informācijas brīvību, mūsu tiesībām atcerēties un tiesiskās paļāvības nodrošināšanu. Pētījums apliecina nepieciešamību līdzsvarot paaugstinātu kontroli pār indivīdiem un citas pamattiesības saskaņā ar proporcionalitātes principu. atslēgvārdi: VDAR, tiesības tikt aizmirstam, pārbaude, ierobežojumi, ECT, EKT","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"34 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"129733104","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Andrejs Stupins, Ba “Turība” Juridiskā fakultāte Latvija Satversmes tiesa
{"title":"Nepieciešamība pēc leģisprudencē balstītas tiesību normu jaunrades procesa transformācijas demokrātiskā tiesiskā valstī","authors":"Andrejs Stupins, Ba “Turība” Juridiskā fakultāte Latvija Satversmes tiesa","doi":"10.22364/iscflul.7.47","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.47","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"101 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"132921119","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
The concept of autonomy plays an important, yet poorly discussed role in unfair commercial practice law. The use of digital influencers to expand advertisements is on the up. This creates new legal problems, because consumers fail to recognize the commercial nature of digital influencers’ reviews and endorsements of products. Therefore, the autonomy of consumer decisions is affected with misleading methods. This article aims to analyse the best approach to ensuring a sufficient consumer protection from the misleading practice of influencers on social media.
{"title":"Negodīgas komercprakses aizlieguma regulējuma izaicinājums – patērētāja lēmuma autonomijas nosargāšana digitālajā vidē","authors":"Zanda Dāvida, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.09","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.09","url":null,"abstract":"The concept of autonomy plays an important, yet poorly discussed role in unfair commercial practice law. The use of digital influencers to expand advertisements is on the up. This creates new legal problems, because consumers fail to recognize the commercial nature of digital influencers’ reviews and endorsements of products. Therefore, the autonomy of consumer decisions is affected with misleading methods. This article aims to analyse the best approach to ensuring a sufficient consumer protection from the misleading practice of influencers on social media.","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"133 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"121900612","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Mintauta Čakstes zinātniskais mantojums. Tā nozīme Latvijas valstsgribas turpinātībā","authors":"Diāna Apse, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.41","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.41","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"69 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"125842904","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella
{"title":"Cultural and Creative Enterprise: A Solution for Management of Public Heritage in Italy?","authors":"Eduardo Zampella","doi":"10.22364/iscflul.7.19","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.19","url":null,"abstract":"Šī pētījuma mērķis ir analizēt Itālijas likumu “Kultūras un radošie uzņēmumi”, kas stājās spēkā 2018. gadā. Likums ir iekļauts 2018. gada budžeta likumā. Tas iezīmē plašu, ilg stošu, juridisku, kultūrpolitisku un sociālu debašu nobeigumu, lemjot par to, vai būtu ieteicams ļaut privātiem subjektiem nepastarpināti iesaistīties Itālijas milzīgā kultūras mantojuma pārvaldībā. Jēdziens “kultūras uzņēmums” cēlies no UNESCO laikposmā no 1972. līdz 1987. gadam veiktu pētījumu sērijas, kas apvienota 1982. gada noslēguma pētījumā, ieviešot “kultūras industrijas” jēdzienu. 2005. gadā ar ASV tika radīta “uz mākslu orientēta uzņēmuma” definīcija. 2006. gada pētījumā “Kultūras ekonomika Eiropā” ES ieviesta kategoriju “Radošā industrija”. Visbeidzot, 2009. gadā Itālijas Kultūras mantojuma ministrija izdeva “Jaunrades balto grāmatu”. Nesenie Itālijas likumi par “kultūras un radošo industriju” definē nozari, kas rada, ražo, izplata, saglabā, uzlabo vai pārvalda “kultūras produktus” preču, pakalpojumu, kā arī māk sliniecisko un intelektuālo darbu jomā literatūrā, mākslā. Te ietilpst arī arhīvi, bibliotēkas, muzeji un kultūras mantojums. Likumdošana nosaka arī iekļaušanu īpašā reģistrā, kas ir nepieciešams, lai no Kultūras mantojuma ministrijas iegūtu kvalifikāciju darbībai šajā nozarē. Saskaņā ar šo likumdošanu, kultūras un radošā industrija saņem finanšu subsī dijas – tikai nodokļu atvieglojumu veidā (kā nodokļu atlaides). Jaunrades likums būs jāsaskaņo ar nesen pieņemto Trešā sektora likumu. Iecerētā jaunā juridiskā persona – kultūras un radošais uzņēmums (KRU) – rada dažas juridiskas problēmas. Pirmkārt, vai un kā ir iespējams saskaņot uzņēmuma struktūru ar apstākli, ka šāda uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana, kas parasti ir tipisks uzņēmēju mēr ķis, kā paredzēts Itālijas Civilkodeksa 2082. pantā. Otrkārt, jānoskaidro, vai KRU ir īpašs uzņēmuma veids un vai tas var izpausties kā kolektīvs uzņēmums, piemēram, korporācija. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir apskatīt jaunās juridiskās personas – KRU – normatīvos principus ES tiesību aktu tiesiskajā ietvarā un apspriest atsevišķus juridiskus jautājumus, kuri jānoskaidro tiesību aktu pareizai piemērošanai. atslēgvārdi: korporatīvā sociālā atbildība, kultūras un radošais uzņēmums, Eiropas un starptautiskās definīcijas, Civillikums, komercuzņēmēju regulējums, publiskās tiesības, kultūras mantojums E. Zampella","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"34 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"128907266","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Reālnastas institūta nozīme mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā","authors":"Erlens Kalniņš, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.10","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.10","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"58 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"130655830","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
The paper examines the theoretical basis for one form of legislative and judicial interaction – the parliament’s control over the development and stability of the judge-made law. The analysis has been carried out on the basis of the concept of judge-made law as the output of courts’ action being the closest to legislative function. In order to reveal the need for and justification of legislative control over the development of the judge-made law, several aspects in the theory of division of powers is highlighted, leading to the ‘checks and balances’ system requirements of mutual respect and support of the two branches of power. Finally, a classification of forms of parliamentary scrutiny of the judge-made law is proposed. atslēgvārdi: līdzsvara un atsvara sistēma, labas likumdošanas princips, tiesnešu tiesības, judikatūra, parlamentārā kontrole
本文考察了立法和司法相互作用的一种形式的理论基础——议会对法官制定的法律的发展和稳定的控制。这一分析是根据法官制定的法律的概念进行的，因为法院的行动是最接近立法职能的。为了揭示立法控制法官制约法的发展的必要性和正当性，本文从分权理论的几个方面进行了阐述，从而引出了两权相互尊重、相互支持的“制衡”制度要求。最后，对法官制定的法律的议会审查形式进行了分类。Atslēgvārdi: līdzsvara UN atsvara sistēma, labas likumdošanas princips, tiesnešu ties bas, judikatūra, parlamentārā kontrol
{"title":"Likumdošanas un tiesu varas savstarpējā mijiedarbība. Aktīvā un pasīvā tiesnešu tiesību parlamentārā kontrole","authors":"Ginta Krūkle, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.46","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.46","url":null,"abstract":"The paper examines the theoretical basis for one form of legislative and judicial interaction – the parliament’s control over the development and stability of the judge-made law. The analysis has been carried out on the basis of the concept of judge-made law as the output of courts’ action being the closest to legislative function. In order to reveal the need for and justification of legislative control over the development of the judge-made law, several aspects in the theory of division of powers is highlighted, leading to the ‘checks and balances’ system requirements of mutual respect and support of the two branches of power. Finally, a classification of forms of parliamentary scrutiny of the judge-made law is proposed. atslēgvārdi: līdzsvara un atsvara sistēma, labas likumdošanas princips, tiesnešu tiesības, judikatūra, parlamentārā kontrole","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"2 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116875376","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
2019. gadā tika pieņemti svarīgi grozījumi Bulgārijas Republikas Kriminālprocesa kodeksā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvu 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešajām personām un konsulārajām iestādēm. Direktīvā 2013/48/ES ir noteikti minimālie noteikumi par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā. Direktīva palīdz īstenot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Kriminālprocesa kodeksa grozījumi attiecas uz pieejamās vispārējās informācijas sniegšanu, lai atvieglotu apsūdzētajai personai advokāta palīdzības saņemšanu, kā arī aizsargātu apsūdzētās personas tiesības brīvi sazināties un konsultēties ar advokātu un saņemt tā palīdzību; tikties ar viņu, saņemt konsultācijas un citu juridisko palīdzību arī pirms tiesas sēdes un tās laikā, kā arī atvieglotu citas procesuālas darbības, kurās iesaistīti apsūdzētie utt. Šajā dokumentā uzmanība tiek pievērsta tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā – tiek vērtēts, kā Direktīvas 2013/48/ES 6. panta 3. punkta transponēšana ietekmē valsts tiesību aktus par apsūdzēto personu tiesībām uz aizstāvību. atslēgvārdi: ES tiesības, kriminālprocesa tiesības, tiesības uz palīdzību
{"title":"The Right of the Accused Persons of Access to a Lawyer in Preliminary Criminal Proceedings According to the Criminal Procedure Code of Republic of Bulgaria in Reference to Directive 2013/48/EU","authors":"L. Lyubenov","doi":"10.22364/iscflul.7.33","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.33","url":null,"abstract":"2019. gadā tika pieņemti svarīgi grozījumi Bulgārijas Republikas Kriminālprocesa kodeksā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvu 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešajām personām un konsulārajām iestādēm. Direktīvā 2013/48/ES ir noteikti minimālie noteikumi par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā. Direktīva palīdz īstenot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Kriminālprocesa kodeksa grozījumi attiecas uz pieejamās vispārējās informācijas sniegšanu, lai atvieglotu apsūdzētajai personai advokāta palīdzības saņemšanu, kā arī aizsargātu apsūdzētās personas tiesības brīvi sazināties un konsultēties ar advokātu un saņemt tā palīdzību; tikties ar viņu, saņemt konsultācijas un citu juridisko palīdzību arī pirms tiesas sēdes un tās laikā, kā arī atvieglotu citas procesuālas darbības, kurās iesaistīti apsūdzētie utt. Šajā dokumentā uzmanība tiek pievērsta tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā – tiek vērtēts, kā Direktīvas 2013/48/ES 6. panta 3. punkta transponēšana ietekmē valsts tiesību aktus par apsūdzēto personu tiesībām uz aizstāvību. atslēgvārdi: ES tiesības, kriminālprocesa tiesības, tiesības uz palīdzību","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"18 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"116967647","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Conflict of Interest and Creditors’ Vote in Preventive Restructuring Frameworks","authors":"Giulia Ballerini, R. Sacchi","doi":"10.22364/iscflul.7.06","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.06","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"1 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"125515375","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Atkāpes no sacīkstes principa civilprocesā","authors":"Daina Ose, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.15","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.15","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"70 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"132221458","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
京公网安备 11010802042870号
京ICP备2023020795号-1
扫码关注我们
求助内容：
应助结果提醒方式：