Līga Mazure, Latvija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
{"title":"Tiesīgo personu loks civiltiesiska rakstura atlīdzībai no Ārstniecības riska fonda","authors":"Līga Mazure, Latvija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija","doi":"10.22364/iscflul.7.13","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.13","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"1 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"133593420","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Uz peļņu orientēta uzņēmējdarbība daudzējādā ziņā aptver visu sabiedrību īpaši tādās jomās kā darbaspēks, veselība, vide un cilvēktiesības. Šis secinājums zinātnieku vidū rai sījis būtiskas diskusijas par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), meklējot atbildi uz šādiem jautājumiem: • Vai uzņēmuma vadītājiem, darbojoties biznesā, būtu jāpieņem lēmumi, ņemot vērā ne vien akcionāru privātās intereses, bet arī t. s. ieinteresēto pušu (darba ņēmēju, piegādātāju, patērētāju un plašākas uzņēmuma darbības ietekmētās sabiedrības daļas) intereses? • Vai ieinteresētās puses būtu jāiesaista izvēles izdarīšanā / lēmuma pieņemšanā pat lielākā mērā, nekā to prasa attiecīgās nozares likumdošana un noteikumi? Raksta mērķis ir rast atbildes uz šiem jautājumiem, analizējot atsevišķus korporatīvo tiesību noteikumus kā instrumentus ilgtspējīga uzņēmējdarbības modeļa veicināšanai, kā tas noteikts Itālijā ar likumu Nr. 208/2015 par tā dēvēto “sabiedriskā labuma uzņēmumu”. Šāda īpaša uzņēmuma forma radīta un attīstījusies 34 ASV pavalstīs. Tā pieprasa uzņēmumu direktoriem ne vien tiekties uz peļņas gūšanu kā galveno mērķi, bet arī nodrošināt uzņēmuma darbību sociālo un vides ilgtspējību. Analizējot īpašos pārvaldības un tirgus informācijas noteikumus, kas paredzēti šādam uzņēmuma veidam, rakstā vispirms norādīts, ka sabiedriskā labuma uzņēmuma direktoru īstenotie daudzveidīgie mērķi nevis palielina rīcības brīvību, pieņemot vadības lēmumus, bet drīzāk to ierobežo, jo peļņas gūšanas vārdā nedrīkst ignorēt pienākumu darboties sabiedriskam labumam, kas īpaši noteikts statūtos un atspoguļo šī veida uzņēmējdarbības mērķi. Izmantojot tādus juridiskos veidojumus kā sabiedriskā labuma uzņēmums, tiesiskajai sistēmai tiek uzticēta sociālās tirgus ekonomikas veidošana, kura pasludināta par Eiropas uzņēmējdarbības likumdošanas mērķi. atslēgvārdi: uzņēmums, peļņa, ilgtspēja, korporatīvā sociālā atbildība
{"title":"Sustainable Business: The Benefit Company Model","authors":"Matteo Rescigno, L. Folladori","doi":"10.22364/iscflul.7.39","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.39","url":null,"abstract":"Uz peļņu orientēta uzņēmējdarbība daudzējādā ziņā aptver visu sabiedrību īpaši tādās jomās kā darbaspēks, veselība, vide un cilvēktiesības. Šis secinājums zinātnieku vidū rai sījis būtiskas diskusijas par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), meklējot atbildi uz šādiem jautājumiem: • Vai uzņēmuma vadītājiem, darbojoties biznesā, būtu jāpieņem lēmumi, ņemot vērā ne vien akcionāru privātās intereses, bet arī t. s. ieinteresēto pušu (darba ņēmēju, piegādātāju, patērētāju un plašākas uzņēmuma darbības ietekmētās sabiedrības daļas) intereses? • Vai ieinteresētās puses būtu jāiesaista izvēles izdarīšanā / lēmuma pieņemšanā pat lielākā mērā, nekā to prasa attiecīgās nozares likumdošana un noteikumi? Raksta mērķis ir rast atbildes uz šiem jautājumiem, analizējot atsevišķus korporatīvo tiesību noteikumus kā instrumentus ilgtspējīga uzņēmējdarbības modeļa veicināšanai, kā tas noteikts Itālijā ar likumu Nr. 208/2015 par tā dēvēto “sabiedriskā labuma uzņēmumu”. Šāda īpaša uzņēmuma forma radīta un attīstījusies 34 ASV pavalstīs. Tā pieprasa uzņēmumu direktoriem ne vien tiekties uz peļņas gūšanu kā galveno mērķi, bet arī nodrošināt uzņēmuma darbību sociālo un vides ilgtspējību. Analizējot īpašos pārvaldības un tirgus informācijas noteikumus, kas paredzēti šādam uzņēmuma veidam, rakstā vispirms norādīts, ka sabiedriskā labuma uzņēmuma direktoru īstenotie daudzveidīgie mērķi nevis palielina rīcības brīvību, pieņemot vadības lēmumus, bet drīzāk to ierobežo, jo peļņas gūšanas vārdā nedrīkst ignorēt pienākumu darboties sabiedriskam labumam, kas īpaši noteikts statūtos un atspoguļo šī veida uzņēmējdarbības mērķi. Izmantojot tādus juridiskos veidojumus kā sabiedriskā labuma uzņēmums, tiesiskajai sistēmai tiek uzticēta sociālās tirgus ekonomikas veidošana, kura pasludināta par Eiropas uzņēmējdarbības likumdošanas mērķi. atslēgvārdi: uzņēmums, peļņa, ilgtspēja, korporatīvā sociālā atbildība","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"16 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"122660152","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Turpināta noziedzīga nodarījuma problemātika krimināltiesībās","authors":"Uldis Krastiņš, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.30","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.30","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"66 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"128739636","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Kreditoru interešu aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā","authors":"Krista Bērziņa, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.07","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.07","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"13 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127202984","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Lai gan 2019. gada 1. aprīlī Latvijā ir stājies spēkā jauns Komercnoslēpumu aizsardzības likums, ar ko ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīva Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (Komercnoslēpumu direktīva), vairāki svarīgi komercnoslēpumu aizsardzības aspekti Latvijā joprojām nav atrisināti. To vidū ir pirmslīgumiskā atbildība par komercnoslēpumu neatļautu izmantošanu, juridisko instrumentu uzlabošana, sniedzot atbildi, vai noteikta informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, kā arī cēloņsakarības un zaudējumu apmēra novērtējums komercnoslēpumu aizskāruma gadījumā. Tādēļ šī raksta mērķis ir apskatīt minētos aspektus un sniegt priekšlikumus to regulējuma uzlabojumiem. atslēgvārdi: komercnoslēpumi, izgudrojumi, intelektuālais īpašums, īpašas deliktu tiesības
{"title":"Potential Improvements in the Laws of the Republic of Latvia Concerning the Protection of the Trade Secrets","authors":"Lauris Rasnačs, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.17","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.17","url":null,"abstract":"Lai gan 2019. gada 1. aprīlī Latvijā ir stājies spēkā jauns Komercnoslēpumu aizsardzības likums, ar ko ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīva Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (Komercnoslēpumu direktīva), vairāki svarīgi komercnoslēpumu aizsardzības aspekti Latvijā joprojām nav atrisināti. To vidū ir pirmslīgumiskā atbildība par komercnoslēpumu neatļautu izmantošanu, juridisko instrumentu uzlabošana, sniedzot atbildi, vai noteikta informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, kā arī cēloņsakarības un zaudējumu apmēra novērtējums komercnoslēpumu aizskāruma gadījumā. Tādēļ šī raksta mērķis ir apskatīt minētos aspektus un sniegt priekšlikumus to regulējuma uzlabojumiem. atslēgvārdi: komercnoslēpumi, izgudrojumi, intelektuālais īpašums, īpašas deliktu tiesības","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"28 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"132499507","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Consideration of the Project for the Abolition of Serfdom at the Dietine in the Wilno Governorate in 1817","authors":"Tamara Bairašauskaitė","doi":"10.22364/iscflul.7.01","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.01","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"163 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"123505834","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Gunārs Kūtris, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte
{"title":"Mantas konfiskācija un nevainīguma prezumpcija","authors":"Gunārs Kūtris, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte","doi":"10.22364/iscflul.7.31","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.31","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"2 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"127495503","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Tiesību aizsardzības līdzekļa funkcijas prettiesiska likuma gadījumā","authors":"Jānis Priekulis, Latvijas Universitāte","doi":"10.22364/iscflul.7.44","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.44","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"99 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"129884742","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
{"title":"Būvniecības publisko principu nozīme būvniecības procesā","authors":"Ilga Krampuža","doi":"10.22364/iscflul.7.12","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.12","url":null,"abstract":"","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"1 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"130559777","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Latvijā komersantu (t. i., komercsabiedrību un individuālo komersantu) noslēgtos tiesiskos darījumus regulē Komerclikums. Šai jomā piemēro arī Civillikuma normas, ja Komerclikumā nav īpašu noteikumu. Komercdarījumu noteikumu galvenais mērķis ir atvieglot darījumu noslēgšanu un nodrošināt šo darījumu ātru izpildi, taču vienlaikus Komerclikuma noteikumi par komercdarījumiem ir stingrāki pret darījuma dalībniekiem nekā Civillikumā ietvertās vispārīgās normas. Turklāt komercdarījumiem tiek piemēroti īsāki noilguma termiņi. Komerclikums kopumā balstās uz tā saukto subjektīvo sistēmu un parasti attiecas tikai uz komersantiem. Tādējādi komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību, bet tiesisks darījums uzskatāms par komercdarījumu tikai tad, ja tajā piedalās komersants. Turklāt šie darījumi ir saistīti ar komersanta komercdarbību. Tas nozīmē, ka komersanti, pastāvot zināmiem nosacījumiem, var būt privātu darījumu dalībnieki ārpus Komerclikuma darbības jomas. Pēc Komerclikuma komercdarījumu daļas stāšanās spēkā 2010. gadā tiesas konsekventi piemēro Komerclikumā postulētos komercdarījumu noteikumus. Diemžēl dažos gadījumos novēroti mēģinājumi ierobežot komercdarījumu normu piemērojamību, interpretējot komersanta darījumus kā tādus darījumus, kas nav komercdarījumi. Šī raksta mērķis ir izskaidrot komercdarījumu jēdzienu Latvijas likumdošanā, argumentējot, ka komersants nekomerciālus (privātus) darījumus var noslēgt tikai izņēmuma gadījumos. Komerclikuma mērķis ir nodrošināt, lai gandrīz visi komersantu veiktie darījumi ietilptu komercdarījumu regulējuma tvērumā. Ja komercdarījumu regulējuma piemērošanas joma tiktu ierobežota, tas nozīmētu, ka komersantiem būtu tiesības uz īpašas labvēlības režīmu, ko nodrošinātu Civillikuma normas. Tas, iespējams, varētu apdraudēt komersantu noslēgto līgumsaistību izpildi. atslēgvārdi: Latvijas Komerclikums, juridiskie darījumi, komercdarījuma jēdziens
{"title":"The Development of the Concept of a Commercial Transaction in Latvian Private Law","authors":"K. Balodis","doi":"10.22364/iscflul.7.03","DOIUrl":"https://doi.org/10.22364/iscflul.7.03","url":null,"abstract":"Latvijā komersantu (t. i., komercsabiedrību un individuālo komersantu) noslēgtos tiesiskos darījumus regulē Komerclikums. Šai jomā piemēro arī Civillikuma normas, ja Komerclikumā nav īpašu noteikumu. Komercdarījumu noteikumu galvenais mērķis ir atvieglot darījumu noslēgšanu un nodrošināt šo darījumu ātru izpildi, taču vienlaikus Komerclikuma noteikumi par komercdarījumiem ir stingrāki pret darījuma dalībniekiem nekā Civillikumā ietvertās vispārīgās normas. Turklāt komercdarījumiem tiek piemēroti īsāki noilguma termiņi. Komerclikums kopumā balstās uz tā saukto subjektīvo sistēmu un parasti attiecas tikai uz komersantiem. Tādējādi komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību, bet tiesisks darījums uzskatāms par komercdarījumu tikai tad, ja tajā piedalās komersants. Turklāt šie darījumi ir saistīti ar komersanta komercdarbību. Tas nozīmē, ka komersanti, pastāvot zināmiem nosacījumiem, var būt privātu darījumu dalībnieki ārpus Komerclikuma darbības jomas. Pēc Komerclikuma komercdarījumu daļas stāšanās spēkā 2010. gadā tiesas konsekventi piemēro Komerclikumā postulētos komercdarījumu noteikumus. Diemžēl dažos gadījumos novēroti mēģinājumi ierobežot komercdarījumu normu piemērojamību, interpretējot komersanta darījumus kā tādus darījumus, kas nav komercdarījumi. Šī raksta mērķis ir izskaidrot komercdarījumu jēdzienu Latvijas likumdošanā, argumentējot, ka komersants nekomerciālus (privātus) darījumus var noslēgt tikai izņēmuma gadījumos. Komerclikuma mērķis ir nodrošināt, lai gandrīz visi komersantu veiktie darījumi ietilptu komercdarījumu regulējuma tvērumā. Ja komercdarījumu regulējuma piemērošanas joma tiktu ierobežota, tas nozīmētu, ka komersantiem būtu tiesības uz īpašas labvēlības režīmu, ko nodrošinātu Civillikuma normas. Tas, iespējams, varētu apdraudēt komersantu noslēgto līgumsaistību izpildi. atslēgvārdi: Latvijas Komerclikums, juridiskie darījumi, komercdarījuma jēdziens","PeriodicalId":212350,"journal":{"name":"Legal Science: Functions, Significance and Future in Legal Systems I","volume":"5 1","pages":"0"},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"1900-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"122220828","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
京公网安备 11010802042870号
京ICP备2023020795号-1
扫码关注我们
求助内容：
应助结果提醒方式：