Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.129-137
Aleksandrs Fillers
Saskaņā ar Civillikuma 1907. pantu zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības nav pakļautas noilgumam. Minētā norma raisa jautājumu, vai arī tāda saistību tiesība, kas ir nodrošināta ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, nav pakļauta noilgumam. Savā praksē Augstākā tiesa ir lēmusi, ka 1907. pants neattiecas uz šādām saistību tiesībām. Proti, tiesas ieskatā arī ar hipotēku nodrošinātās saistību tiesības ir pakļautas noilgumam. Rakstā Civillikuma 1907. panta saturs tiek analizēts, izmantojot sistēmisko un vēsturisko interpretācijas metodi, kā arī pirmskara doktrīnas atziņas. Autors secina, ka vismaz gadījumos, kad pats parādnieks ir arī hipotēkas devējs, hipotēkas nodibināšana pār parādnieka īpašumu pārtrauc noilguma termiņa tecējumu attiecībā uz nodrošināto prasījumu. Pursuant to Article 1907 of the Latvian Civil Law obligations rights registered in the Land Register are not subject to extinctive prescription. The provision poses a question, whether it also applies to those obligations that are secured by a mortgage registered in the Land Register. The Latvian Supreme Court has ruled that it is not the case and that such secured obligations remain subject to the extinctive prescription. The Author of this article uses contextual and historical interpretation of the Latvian Civil Law in order to clarify the scope of Article 1907. This analysis reveals that, at least in cases where the mortgage is granted by the debtor, the registration of a mortgage, exempts the secured obligation from the effects of the extinctive prescription.
根据1907年《民法》。承诺的权利不受基础资料中所列权利的限制。该条款提出了一个问题，即账簿中记录的抵押所确保的承诺权不受限制。SavāpraksıAugstākātiesa ir lımusi，1907年。第1条不适用于此类义务权利。特别是，法院还认为，抵押义务的权利受到限制。1907年由民法撰写。该条款的内容使用系统和历史解释方法进行分析，以及在学说发现之前进行分析。Autors secina，ka vismaz gadījumos，kad pats parādnieks ir arīhipotıkas devıjs，hipotēkas nodibināšana pār parādniekaīpašumu pārtrauc noilguma termiņa tecújumu attiec bāuz nodrošināto prasījumu。根据《拉脱维亚民法》第1907条，在土地登记处登记的义务权利不受消灭时效的约束。该条款提出了一个问题，即它是否也适用于由土地登记处登记的抵押担保的义务。拉脱维亚最高法院裁定，情况并非如此，此类担保债务仍受消灭时效的约束。本文作者运用拉脱维亚民法的语境和历史解释来澄清1907条的范围。这一分析表明，至少在债务人授予抵押权的情况下，抵押权的登记使担保债务免受消灭时效的影响。
{"title":"Hipotēkas ietekme uz prasījumu noilgumu Latvijas civiltiesībās","authors":"Aleksandrs Fillers","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.129-137","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.129-137","url":null,"abstract":"Saskaņā ar Civillikuma 1907. pantu zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības nav pakļautas noilgumam. Minētā norma raisa jautājumu, vai arī tāda saistību tiesība, kas ir nodrošināta ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, nav pakļauta noilgumam. Savā praksē Augstākā tiesa ir lēmusi, ka 1907. pants neattiecas uz šādām saistību tiesībām. Proti, tiesas ieskatā arī ar hipotēku nodrošinātās saistību tiesības ir pakļautas noilgumam. Rakstā Civillikuma 1907. panta saturs tiek analizēts, izmantojot sistēmisko un vēsturisko interpretācijas metodi, kā arī pirmskara doktrīnas atziņas. Autors secina, ka vismaz gadījumos, kad pats parādnieks ir arī hipotēkas devējs, hipotēkas nodibināšana pār parādnieka īpašumu pārtrauc noilguma termiņa tecējumu attiecībā uz nodrošināto prasījumu. Pursuant to Article 1907 of the Latvian Civil Law obligations rights registered in the Land Register are not subject to extinctive prescription. The provision poses a question, whether it also applies to those obligations that are secured by a mortgage registered in the Land Register. The Latvian Supreme Court has ruled that it is not the case and that such secured obligations remain subject to the extinctive prescription. The Author of this article uses contextual and historical interpretation of the Latvian Civil Law in order to clarify the scope of Article 1907. This analysis reveals that, at least in cases where the mortgage is granted by the debtor, the registration of a mortgage, exempts the secured obligation from the effects of the extinctive prescription.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069756","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.043-048
L. Mazure
WHO has significantly contributed to the modern legal definition of human health by providing a definition of health. This definition of health acquired a binding nature, becoming the content of national rules and regulations. WHO’s definition of health indirectly covers the types of human health. Although this definition of health was appraised as an innovative view of the understanding of human health, still nowadays it does not correspond to the stage of development of society. Nowadays it is an expansion of the understanding of health as a nonmaterial good. A more detailed system of the types of human health can be created and legally recorded according to several division criteria. PVO ir devusi būtisku ieguldījumu cilvēka veselības tiesiskā definējuma formulēšanā, dodot veselības skaidrojumu. PVO veselības definējumā netieši ir ietverti arī cilvēka veselības veidi. Šis veselības definējums ir ieguvis saistošo raksturu, kļūstot par valstu normatīvā regulējuma saturu. Lai arī šis veselības definējums savulaik bija vērtējams kā inovatīvs skatījums uz cilvēka veselības izpratni, tomēr tas vairs neatbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei. Ir notikusi veselības kā nemantiskā labuma izpratnes paplašināšanās, tāpēc būtu jāizveido un tiesiski jānostiprina detalizētāka cilvēka veselības veidu sistēma pēc dažādiem dalījuma kritērijiem. Lai normatīvajā regulējumā varētu iestrādāt piedāvātās idejas, ir nepieciešams papildināt Ārstniecības likumu ar 31. pantu šādā redakcijā: “31. pants. (1) Pacients tiek uzskatīts par pilnīgi veselu līdz brīdim, kad tiek konstatēts viņa faktiskais veselības stāvoklis un tā turpmākā attīstība ir paredzama. (2) Pacienta atgriezeniskā veselība nozīmē, ka pastāv iespēja mazināt vai novērst veselības traucējumus; turpretim neatgriezeniskā veselība nozīmē, ka veselības stāvoklis ir nemainīgs vai tas pasliktinās. (3) Pacienta veselība var būt nemainīga vai augšupejoša, ja tā uzlabojas, vai lejupejoša, ja pasliktinās. (4) Pacientam pēc dzimšanas konstatētais veselības stāvoklis ir viņam sākotnēji piemītošā veselība. Pacients var uzlabot to, mazinot vai novēršot pēc dzimšanas konstatētos veselības traucējumus, kā arī atjaunot to, mazinot vai novēršot dzīves laikā iegūtos veselības traucējumus. (5) Ar pacienta iekšējo veselību saprot viņa ķermeniskās un garīgās spējas, turpretim ar ārējo veselību – spēju socializēties un gūt personīgo piepildījumu.”
世界卫生组织通过提供健康定义，为人类健康的现代法律定义作出了重大贡献。这一健康定义具有约束力，成为国家规章制度的内容。世界卫生组织对健康的定义间接涵盖了人类健康的类型。尽管这一健康定义被认为是对人类健康理解的一种创新观点，但时至今日，它仍不符合社会发展阶段。如今，这是对健康作为非物质利益的理解的扩展。可以根据几个划分标准创建并合法记录更详细的人类健康类型系统。世界卫生组织对人类健康的法律定义作出了重大贡献，对健康作出了解释。世界卫生组织健康的定义包括人类健康的间接形式。这种对健康的定义导致了国家监管框架内容的约束性。尽管这一健康定义在人类健康方面被认为是创新的，但它已不符合现代社会的发展水平。健康作为一种非无形的利益已经扩大，因此应该建立一个更详细的人类健康系统，并根据不同的细分标准在法律上予以加强。为了使拟议的想法能够纳入监管框架，有必要用31补充医疗法。第三十一条内容如下：内裤（1） 帕西恩特斯（Pacients tiek uzskatīts par pilnīgi veselu līdz brīdim）、卡迪克（kad tiek konstatıts viņa faktiskais veselības stāvoklis un tāturpmākāattīstība ir paredzama）。（2） 患者的恢复健康意味着有机会减少或预防健康问题；然而，不可逆转的健康意味着健康状况没有改变或恶化。（3） 如果改善或减少，患者健康状况可能稳定或颠倒。（4） Pacientam pıc dzimšanas konstatıtais veselības stāvoklis ir viņam sākotnıji piemītoš。患者可以通过减少或预防产后健康障碍以及通过恢复、减少或消除基于生活的健康障碍来改善这种状况。（5） 患者的内部健康状况了解他的身心能力，而外部健康状况了解他社交和实现个人成就的能力。”
{"title":"Types of Human Health","authors":"L. Mazure","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.043-048","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.043-048","url":null,"abstract":"WHO has significantly contributed to the modern legal definition of human health by providing a definition of health. This definition of health acquired a binding nature, becoming the content of national rules and regulations. WHO’s definition of health indirectly covers the types of human health. Although this definition of health was appraised as an innovative view of the understanding of human health, still nowadays it does not correspond to the stage of development of society. Nowadays it is an expansion of the understanding of health as a nonmaterial good. A more detailed system of the types of human health can be created and legally recorded according to several division criteria. PVO ir devusi būtisku ieguldījumu cilvēka veselības tiesiskā definējuma formulēšanā, dodot veselības skaidrojumu. PVO veselības definējumā netieši ir ietverti arī cilvēka veselības veidi. Šis veselības definējums ir ieguvis saistošo raksturu, kļūstot par valstu normatīvā regulējuma saturu. Lai arī šis veselības definējums savulaik bija vērtējams kā inovatīvs skatījums uz cilvēka veselības izpratni, tomēr tas vairs neatbilst mūsdienu sabiedrības attīstības pakāpei. Ir notikusi veselības kā nemantiskā labuma izpratnes paplašināšanās, tāpēc būtu jāizveido un tiesiski jānostiprina detalizētāka cilvēka veselības veidu sistēma pēc dažādiem dalījuma kritērijiem. Lai normatīvajā regulējumā varētu iestrādāt piedāvātās idejas, ir nepieciešams papildināt Ārstniecības likumu ar 31. pantu šādā redakcijā: “31. pants. (1) Pacients tiek uzskatīts par pilnīgi veselu līdz brīdim, kad tiek konstatēts viņa faktiskais veselības stāvoklis un tā turpmākā attīstība ir paredzama. (2) Pacienta atgriezeniskā veselība nozīmē, ka pastāv iespēja mazināt vai novērst veselības traucējumus; turpretim neatgriezeniskā veselība nozīmē, ka veselības stāvoklis ir nemainīgs vai tas pasliktinās. (3) Pacienta veselība var būt nemainīga vai augšupejoša, ja tā uzlabojas, vai lejupejoša, ja pasliktinās. (4) Pacientam pēc dzimšanas konstatētais veselības stāvoklis ir viņam sākotnēji piemītošā veselība. Pacients var uzlabot to, mazinot vai novēršot pēc dzimšanas konstatētos veselības traucējumus, kā arī atjaunot to, mazinot vai novēršot dzīves laikā iegūtos veselības traucējumus. (5) Ar pacienta iekšējo veselību saprot viņa ķermeniskās un garīgās spējas, turpretim ar ārējo veselību – spēju socializēties un gūt personīgo piepildījumu.”","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069676","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.177-187
Vita Upeniece
Darba tiesības regulējošie normatīvie akti parasti satur noteikumu kopumu, kas regulē attiecības starp darbinieku apvienību vai darbinieku grupu un darba devēju. Biedrošanās brīvība ir nostiprināta arī vairākos starptautiskajos dokumentos, it īpaši ANO Cilvēktiesību deklarācijā, ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautiskās darba organizācijas 1948. gada Konvencijā par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (C87) un 1949. gada Konvencijā par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (C98), kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Sociālajā hartā. Vienlaikus starptautiskie dokumenti pieļauj ierobežojumu noteikšanu nacionālajā regulējumā attiecībā uz karavīru arodbiedrību brīvību. 2018. gadā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā grāmatā aktualizēja jautājumu par atsevišķos dienestos, tostarp militārajā dienestā, esošo personu tiesību ierobežojuma apvienoties arodbiedrībās atcelšanu [1, 75]. Raksta mērķis: analizējot starptautisko un nacionālo regulējumu attiecībā uz arodbiedrību dibināšanu militārajā dienestā, kā arī Latvijā pašreiz pastāvošo karavīru tiesību aizsardzības sistēmu, izdarīt secinājumus par karavīru arodbiedrības izveidošanas lietderību. Raksta sagatavošanā ir izmantota vēsturiskā, analītiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode. The right to freedom of association is embodied in a number of international treaties, such as the Universal Declaration of Human Rights, the International Covenant on Civil and Political Rights, the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights, the Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention (1948) No. 87, the Right to Organise and Collective Bargaining Convention (1949) No. 98, the European Convention on Human Rights and the European Social Charter. Simultaneously, the international treaties allow for a restriction on the freedom of military trade unions in the national regulation. In 2018, the issue of restriction of the right of soldiers to unite in trade unions was raised in Latvia in the book published by the Latvian Free Trade Union [1, 75]. The article examines the international and national regulation applicable to this issue, the current national system and procedures which are established for the protection of the rights of soldiers and concludes by expressing opinion about the need to establish a military trade union in Latvia. In the Author’s opinion, existing restriction on the establishment of a military trade union in the national regulation is compensated by the following rights: 1) the right to nominate a representative from among themselves to defend the interests of soldiers for the defense of their interests and settlement of household issues; 2) the right to be a member of associations and foundations of a non-political nature, as well as to establish mi
关于劳工权利的立法通常包含一套关于雇员协会或雇员团体与雇主之间关系的规则。Biedrošanās brīvība ir nostiprināta arīvairākos starptautiskajos dokumentos，itīpaši ANO Cilvıktiesību deklarācijā，ANO Starptautiskajāpaktāpar pilsoniskajābām，Starptautiskās darba organizācijas 1948。《结社自由和保护权利公约》，合并为组织（C87）和1949年。《组织合并权利公约》和缔结集体协定（C98）以及《欧洲人权公约》和《欧洲社会宪章》。与此同时，国际文件允许在国家框架内限制工会的自由。2018年，拉脱维亚自由工会在其《包括兵役在内的个人服务问题》一书中更新了对个人加入工会权利的限制[1.75]。本文的目的是分析在军队中建立工会的国际和国家框架以及拉脱维亚目前保护士兵权利的制度，以得出关于建立士兵工会的有效性的结论。在文章的编写过程中，采用了历史、分析、系统和目的论的方法。结社自由权体现在一些国际条约中，如《世界人权宣言》、《公民权利和政治权利国际公约》、《经济、社会、文化权利国际公约，《组织权和集体谈判公约》（1949年）第98号、《欧洲人权公约》和《欧洲社会宪章》。同时，国际条约允许在国家条例中限制军事工会的自由。2018年，拉脱维亚自由工会出版的书中提出了限制士兵在工会中团结的权利的问题[1,75]。该条审查了适用于这一问题的国际和国家条例、为保护士兵权利而建立的现行国家制度和程序，最后对在拉脱维亚建立军事工会的必要性发表了意见。提交人认为，国家条例中对建立军事工会的现有限制得到了以下权利的补偿：1）有权从他们中间提名一名代表，以捍卫士兵的利益并解决家庭问题2） 有权成为非政治性质的协会和基金会的成员，有权建立军事协会和基金，有权参加其他非政治活动，前提是这些活动不妨碍服役人员履行职责；3） 有权在国家武装部队的框架内提出服役投诉，并提出投诉，以及接受独立于国家武装部队（国防部总检察长）的结构单位的咨询；4） 有权向法院提出申诉，包括向宪法法院提出宪法申诉；5） 有一个有效的机制来评估和控制遵守国防部总检查和国防部上诉委员会规定的纪律措施法律的情况；6） 国家武装部队积极参与制定外部和内部法规。此外，士兵可以在公众参与程序的框架内，通过向代表提交提案或建议，提出改进外部法规项目内容的建议。尽管罢工被认为是消除雇员和雇主之间权力不平等的有效手段，但禁止军事人员罢工是合理的，因为武装部队的任务是提供永久和不间断的国防。对军事代表干预履行兵役职责的现有限制，以及对军事代表没有干预军纪事务的授权，都是合理的限制，因为这种行为会降低武装部队任务的有效性。 拉脱维亚宪法法院还承认，行使自由的程序性表现，如组织和参加罢工的权利，以及工会对服务行为或参与纪律责任问题的可能影响，可能会对国家或公共安全利益产生影响。因此，提交人的结论是，已经建立了保护和代表士兵利益的有效机制。如果允许建立一个军事工会，它将在许多问题上重复现有程序。对可能阻碍或干扰纪律责任问题和武装部队执行任务的活动施加限制，将排除影响雇主的有效手段。因此，这种工会的有效性是有争议的。
{"title":"Vai ir nepieciešamas karavīru arodbiedrības?","authors":"Vita Upeniece","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.177-187","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.177-187","url":null,"abstract":"Darba tiesības regulējošie normatīvie akti parasti satur noteikumu kopumu, kas regulē attiecības starp darbinieku apvienību vai darbinieku grupu un darba devēju. Biedrošanās brīvība ir nostiprināta arī vairākos starptautiskajos dokumentos, it īpaši ANO Cilvēktiesību deklarācijā, ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautiskās darba organizācijas 1948. gada Konvencijā par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (C87) un 1949. gada Konvencijā par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (C98), kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Sociālajā hartā. Vienlaikus starptautiskie dokumenti pieļauj ierobežojumu noteikšanu nacionālajā regulējumā attiecībā uz karavīru arodbiedrību brīvību. 2018. gadā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā grāmatā aktualizēja jautājumu par atsevišķos dienestos, tostarp militārajā dienestā, esošo personu tiesību ierobežojuma apvienoties arodbiedrībās atcelšanu [1, 75]. Raksta mērķis: analizējot starptautisko un nacionālo regulējumu attiecībā uz arodbiedrību dibināšanu militārajā dienestā, kā arī Latvijā pašreiz pastāvošo karavīru tiesību aizsardzības sistēmu, izdarīt secinājumus par karavīru arodbiedrības izveidošanas lietderību. Raksta sagatavošanā ir izmantota vēsturiskā, analītiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode. The right to freedom of association is embodied in a number of international treaties, such as the Universal Declaration of Human Rights, the International Covenant on Civil and Political Rights, the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights, the Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention (1948) No. 87, the Right to Organise and Collective Bargaining Convention (1949) No. 98, the European Convention on Human Rights and the European Social Charter. Simultaneously, the international treaties allow for a restriction on the freedom of military trade unions in the national regulation. In 2018, the issue of restriction of the right of soldiers to unite in trade unions was raised in Latvia in the book published by the Latvian Free Trade Union [1, 75]. The article examines the international and national regulation applicable to this issue, the current national system and procedures which are established for the protection of the rights of soldiers and concludes by expressing opinion about the need to establish a military trade union in Latvia. In the Author’s opinion, existing restriction on the establishment of a military trade union in the national regulation is compensated by the following rights: 1) the right to nominate a representative from among themselves to defend the interests of soldiers for the defense of their interests and settlement of household issues; 2) the right to be a member of associations and foundations of a non-political nature, as well as to establish mi","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069817","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.097-113
Ēriks Treļs
2020. gada 5. februārī tika pieņemts jauns Valsts policijas ētikas kodekss. Rakstā tiks analizēti profesionālās ētikas pamatprincipi, kuri jāievēro Valsts policijas darbiniekiem, gan pildot dienesta pienākumus, gan arī ārpus dienesta pienākumu izpildes vietas un laika. Tiks analizēta arī normatīvā regulējuma, kas nosaka Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas pamatprincipus, vēsturiskā attīstība laika posmā no 2005. gada un līdz mūsdienām. On 5 February 2020, in Latvia, has adopted a Code of Ethics for the State police. This Code, on top of everything else, shall define the basic principles of the professional ethics to be observed by the State Police personnel performing their official duties, as well as beyond the place and time of service. The article aims to initiate a debate on potential problems related to the application of the new regulatory framework. The author offers his vision of the development a regulatory framework and how things have changed since 2005.
2020年5月二月份通过了一项新的《国家警察道德守则》。该记录将分析国家警察在履行职责以及在执行职责的地点和时间之外应遵守的职业道德基本原则。Tiks analizıta arīnormatīvāregulıjuma，kas nosaka Valsts policijas darbinieka profesionālāsıtikas pamatprincipus，vēsturiskāattīstība laika posmāno 2005。年复一年。2020年2月5日，拉脱维亚通过了《国家警察道德守则》。除其他外，本守则还应规定国家警察人员在履行公务以及在服务地点和时间之外应遵守的职业道德的基本原则。这篇文章的目的是就与新监管框架的应用有关的潜在问题展开辩论。作者提供了他对发展的愿景——一个监管框架，以及自2005年以来情况的变化。
{"title":"Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas pamatprincipi","authors":"Ēriks Treļs","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.097-113","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.097-113","url":null,"abstract":"2020. gada 5. februārī tika pieņemts jauns Valsts policijas ētikas kodekss. Rakstā tiks analizēti profesionālās ētikas pamatprincipi, kuri jāievēro Valsts policijas darbiniekiem, gan pildot dienesta pienākumus, gan arī ārpus dienesta pienākumu izpildes vietas un laika. Tiks analizēta arī normatīvā regulējuma, kas nosaka Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas pamatprincipus, vēsturiskā attīstība laika posmā no 2005. gada un līdz mūsdienām. On 5 February 2020, in Latvia, has adopted a Code of Ethics for the State police. This Code, on top of everything else, shall define the basic principles of the professional ethics to be observed by the State Police personnel performing their official duties, as well as beyond the place and time of service. The article aims to initiate a debate on potential problems related to the application of the new regulatory framework. The author offers his vision of the development a regulatory framework and how things have changed since 2005.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069693","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.17.2020.2.051-059
Austris Siliņš
Latvijā pēc kriminālprocesu izbeigšanas tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos tiek ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi, kurus tiesiskā regulējuma dēļ nav iespējams novirzīt paredzētajam mērķim, proti, atdot naudas devējam vai ieskaitīt šos naudas līdzekļus valsts budžetā. Kā viens no drošības līdzekļu veidiem kriminālprocesā tiek piemērota drošības nauda. Drošības nauda tiek izraudzīta arī likumā minētajos gadījumos, kad lemj par apcietinājuma piemērošanu. Kriminālprocesa laikā izņemto naudu un drošības naudu ieskaita tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos. Tiesībsargājošās iestādes, kurām izveidoti šādi konti, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumiem veic kontā iemaksātās kriminālprocesā izņemtās naudas un drošības naudas atmaksu vai iemaksu valsts budžetā. Nosakot konkrētas darbības, kas jāveic ar naudu, kas atrodas deponēto līdzekļu kontos, likumdevējs nav paredzējis vienotu procesu, kā nauda atdodama. Problēmsituācija rodas arī tādēļ, ka ne vienmēr ir iespējams naudu atdot tās devējam. Rakstā tiek pētīts tiesiskais regulējums, kādas ir iestādes tiesības rīkoties ar šo naudu, un sniegti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai šo situāciju uzlabotu un deponēto līdzekļu kontos ilgstoši neglabātos naudas atlikumi. In Latvia, cash balances are stored for a long time in institutions deposited funds accounts, in terminated criminal proceedings, which within the legal framework cannot be directed to the intended purpose, namely, to return the money to the lender or transfer it to the state budget. As one of the types of security measures, a security deposit is applicable in criminal proceedings. The security deposit is also selected in the cases referred to in the law, when it is decided on the application of a security measure – detention. Money withdrawn in criminal proceedings and security money shall be credited to the accounts of funds deposited by law enforcement authorities. Law enforcement authorities to which such accounts have been established shall, in accordance with the decisions of the person conducting the proceedings, reimburse the withdrawn money and security deposit paid into the account or deposit it into the state budget. When determining specific actions to be performed with money held in deposited funds accounts, the legislator has not provided for a unified process by how money shall be returned, as well as a problem situation arises because it is not always practically possible to return money to the lender. The article will study the legal framework how the institution is entitled to dispose of this money, and provide proposals for improving the regulatory framework to improve the current situation, as a result, funds would not be stored in the deposited funds accounts for a long time.
在拉脱维亚，在刑事诉讼程序结束后，执法当局存放的资金被长期保存，由于法律框架的原因，这些资金无法转化为预期目标，即返还捐助者或将这些资金纳入国家预算。作为刑事诉讼中的一种保障措施，安全是适用的。在决定适用逮捕的法律所述情况下，也应选择担保。在刑事诉讼过程中提取的款项和保证金应包括在执法机关存入的账户中。设立此类账户的执法当局应根据诉讼驱动方的决定，偿还或向国家预算提供从刑事诉讼中提取的资金和安全。在确定存款账户中的资金应采取的某些行动时，立法者不打算执行单一程序，因为资金应退还。Problımsituācija rodas arītādıļ，ka ne vienmır ir iespıjams naudu atdot tā。案文审查了有权用这笔钱行事的法律框架，并建议改进监管框架，以改善这种情况并保持存款账户的长期资金余额。在拉脱维亚，在已终止的刑事诉讼中，现金余额长期存放在机构存款账户中，在法律框架内，这些诉讼不能用于预期目的，即将资金退还贷款人或转入国家预算。保证金作为一种担保措施，适用于刑事诉讼。在法律提及的情况下，当决定是否适用安全措施——拘留时，也会选择保证金。在刑事诉讼中提取的款项和保证金应记入执法机关存放的资金账户。设立此类账户的执法机关应根据诉讼人的决定，偿还提取的款项和存入账户的保证金，或将其存入国家预算。在确定用存放资金账户中的资金采取的具体行动时，立法者没有就如何返还资金提供统一的程序，也出现了问题情况，因为实际上并不总是能够将资金返还给贷款人。本文将研究该机构如何有权处置这笔资金的法律框架，并提出改进监管框架的建议，以改善目前的情况，从而使资金不会长期存储在存款账户中。
{"title":"Valsts kases kontos ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi izbeigtajos kriminālprocesos","authors":"Austris Siliņš","doi":"10.25143/socr.17.2020.2.051-059","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.17.2020.2.051-059","url":null,"abstract":"Latvijā pēc kriminālprocesu izbeigšanas tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos tiek ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi, kurus tiesiskā regulējuma dēļ nav iespējams novirzīt paredzētajam mērķim, proti, atdot naudas devējam vai ieskaitīt šos naudas līdzekļus valsts budžetā. Kā viens no drošības līdzekļu veidiem kriminālprocesā tiek piemērota drošības nauda. Drošības nauda tiek izraudzīta arī likumā minētajos gadījumos, kad lemj par apcietinājuma piemērošanu. Kriminālprocesa laikā izņemto naudu un drošības naudu ieskaita tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos. Tiesībsargājošās iestādes, kurām izveidoti šādi konti, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumiem veic kontā iemaksātās kriminālprocesā izņemtās naudas un drošības naudas atmaksu vai iemaksu valsts budžetā. Nosakot konkrētas darbības, kas jāveic ar naudu, kas atrodas deponēto līdzekļu kontos, likumdevējs nav paredzējis vienotu procesu, kā nauda atdodama. Problēmsituācija rodas arī tādēļ, ka ne vienmēr ir iespējams naudu atdot tās devējam. Rakstā tiek pētīts tiesiskais regulējums, kādas ir iestādes tiesības rīkoties ar šo naudu, un sniegti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai šo situāciju uzlabotu un deponēto līdzekļu kontos ilgstoši neglabātos naudas atlikumi. In Latvia, cash balances are stored for a long time in institutions deposited funds accounts, in terminated criminal proceedings, which within the legal framework cannot be directed to the intended purpose, namely, to return the money to the lender or transfer it to the state budget. As one of the types of security measures, a security deposit is applicable in criminal proceedings. The security deposit is also selected in the cases referred to in the law, when it is decided on the application of a security measure – detention. Money withdrawn in criminal proceedings and security money shall be credited to the accounts of funds deposited by law enforcement authorities. Law enforcement authorities to which such accounts have been established shall, in accordance with the decisions of the person conducting the proceedings, reimburse the withdrawn money and security deposit paid into the account or deposit it into the state budget. When determining specific actions to be performed with money held in deposited funds accounts, the legislator has not provided for a unified process by how money shall be returned, as well as a problem situation arises because it is not always practically possible to return money to the lender. The article will study the legal framework how the institution is entitled to dispose of this money, and provide proposals for improving the regulatory framework to improve the current situation, as a result, funds would not be stored in the deposited funds accounts for a long time.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069587","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.028-042
Aldis Lieljuksis
Vairākās Eiropas valstīs – Polijā, Portugālē un Lihtenšteinā – paredzēta kriminālatbildība ne tikai par pacientam nodarītu kaitējumu veselības aprūpē, bet arī tad, ja ārstniecība veikta bez pacienta piekrišanas situācijās, kad tā bija nepieciešama, jo tādējādi ir prettiesiski aizskartas cilvēka pamattiesības. Pētījums veikts, lai noskaidrotu, kādās Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas tiesību normās tiek garantēta personas autonomija un integritāte kā cilvēka pamattiesību neatņemama vērtība, kā arī ielasāma pacienta informētā piekrišana kā pacienta galvenais līdzeklis šo aizsargājamo interešu nodrošināšanā. Several European countries, for instance, Poland, Portugal and Liechtenstein, provide for criminal liability not only for harm to a patient in healthcare but also for treatment without the patient’s consent in situations where it was necessary because of an unlawful violation of fundamental rights. The study was conducted to find out which legal norms of Chapter VIII of the Satversme (the Constitution) of the Republic of Latvia guarantee autonomy and integrity of a person, as an integral value of fundamental human rights, as well as the patient’s informed consent as the patient’s main means of ensuring these protected interests. Whether the protection of these interests is sufficiently effective or should also be provided for in a separate provision of the Criminal Law will be clarified in another study.
{"title":"Pacienta autonomijas un integritātes aizsardzība tiesību aktos","authors":"Aldis Lieljuksis","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.028-042","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.028-042","url":null,"abstract":"Vairākās Eiropas valstīs – Polijā, Portugālē un Lihtenšteinā – paredzēta kriminālatbildība ne tikai par pacientam nodarītu kaitējumu veselības aprūpē, bet arī tad, ja ārstniecība veikta bez pacienta piekrišanas situācijās, kad tā bija nepieciešama, jo tādējādi ir prettiesiski aizskartas cilvēka pamattiesības. Pētījums veikts, lai noskaidrotu, kādās Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas tiesību normās tiek garantēta personas autonomija un integritāte kā cilvēka pamattiesību neatņemama vērtība, kā arī ielasāma pacienta informētā piekrišana kā pacienta galvenais līdzeklis šo aizsargājamo interešu nodrošināšanā. Several European countries, for instance, Poland, Portugal and Liechtenstein, provide for criminal liability not only for harm to a patient in healthcare but also for treatment without the patient’s consent in situations where it was necessary because of an unlawful violation of fundamental rights. The study was conducted to find out which legal norms of Chapter VIII of the Satversme (the Constitution) of the Republic of Latvia guarantee autonomy and integrity of a person, as an integral value of fundamental human rights, as well as the patient’s informed consent as the patient’s main means of ensuring these protected interests. Whether the protection of these interests is sufficiently effective or should also be provided for in a separate provision of the Criminal Law will be clarified in another study.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069637","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.16.2020.1.064-075
Sabīne Krilova, Andris Ziemelis
Cilvēka vizuālais tēls iemanto apjomīgu sociāli bioloģiskās informācijas daudzumu. Tas norāda uz dzimumu, vecumu, rasi, veselības stāvokli, auglību, hormonu līmeni un pat uz paredzamo uzvedību un dzīves ilgumu. Tā ir būtiska privātā informācija, kas ikdienā nav aizsargāta un kas ir eksponēta apkārtējiem. Latvijā katrs trešais skolēns saskaras ar mobingu, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. Piemēram, visticamāk, tieši mobings bijis par iemeslu 16 gadu veca puiša pašnāvībai, kas notika 2019. gadā. Zināms, ka pašnāvība ir sociālās atstumtības rezultāts, un Latvijā ir trešais lielākais pašnāvību izdarījušo cilvēku skaits Eiropas Savienībā. Rakstā tiek analizēta vizuālā tēla sociāli bioloģiskā koncepcija, sniegti argumenti tā aizsardzībai un nozīmīgumam sabiedrībā kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām un judikatūru. Nobeigumā ir priekšlikums, kas attiecināms uz likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kā arī uz sejas atpazīšanas videonovērošanas sistēmas iespējamu ieviešanu. Visual image of a man is a considerable amount of socially biological information. This includes gender, age, race, health, fertility, hormone levels, even behavior, and life expectancy. It is essentially private information that is not protected day-to-day basis and is rather exposed to the surrounding individuals. In Latvia, every third pupil faces bullying, which is one of the highest rates among OECD countries. For example, in 2019, it was more likely that bullying had been the reason for suicide of a 16-year-old boy. It is known that suicide is the result of social exclusion, and Latvia possesses the third largest number of people who have committed suicide in the European Union. The article analyses socio-biological concept of visual image, arguments for its protection and its importance in society, compliance with existing legal provisions and case law. A proposal has been made for the establishment of legal provisions relating to the draft of the Facial Masking Limitation Law, as well as for the possible introduction of a facial recognition video surveillance system.
人体的视觉图像代表了大量的社会生物信息。这指的是性别、年龄、种族、健康状况、生育能力、激素水平，甚至是预期的行为和寿命。这是重要的私人信息，并非每天都受到保护并暴露在环境中。在拉脱维亚，每三分之一的学生都会面临暴徒，这是经济合作与发展组织国家之间最高的指标之一。Piemıram，visticamāk，tieši mobings bijis par iemeslu 16 gadu veca puiša pašnāvībai，kas notika 2019。年众所周知，自杀是社会排斥的结果，拉脱维亚是欧洲联盟自杀人数第三多的国家。本文分析了视觉图像的社会生物学概念，结合现有的规则和判例法，论证了视觉图像在社会中的保护和重要性。我的视觉形象是相当数量的社会生物学信息。这包括性别、年龄、种族、健康、生育能力、激素水平，甚至行为和预期寿命。它本质上是私人信息，不受日常保护，而是暴露在周围的个人面前。在拉脱维亚，每三分之一的学生都面临欺凌，这是经合组织国家中欺凌率最高的国家之一。例如，在2019年，欺凌更有可能是一名16岁男孩自杀的原因。众所周知，自杀是社会排斥的结果，拉脱维亚是欧洲联盟自杀人数第三多的国家。本文分析了视觉图像的社会生物学概念、保护视觉图像的论据及其在社会中的重要性、对现行法律规定和判例法的遵守情况。有人提议制定与《限制戴口罩法》草案有关的法律条款，并可能引入面部识别视频监控系统。
{"title":"Vizuālā tēla neaizskaramības sociāli bioloģiskie apsvērumi","authors":"Sabīne Krilova, Andris Ziemelis","doi":"10.25143/socr.16.2020.1.064-075","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.16.2020.1.064-075","url":null,"abstract":"Cilvēka vizuālais tēls iemanto apjomīgu sociāli bioloģiskās informācijas daudzumu. Tas norāda uz dzimumu, vecumu, rasi, veselības stāvokli, auglību, hormonu līmeni un pat uz paredzamo uzvedību un dzīves ilgumu. Tā ir būtiska privātā informācija, kas ikdienā nav aizsargāta un kas ir eksponēta apkārtējiem. Latvijā katrs trešais skolēns saskaras ar mobingu, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. Piemēram, visticamāk, tieši mobings bijis par iemeslu 16 gadu veca puiša pašnāvībai, kas notika 2019. gadā. Zināms, ka pašnāvība ir sociālās atstumtības rezultāts, un Latvijā ir trešais lielākais pašnāvību izdarījušo cilvēku skaits Eiropas Savienībā. Rakstā tiek analizēta vizuālā tēla sociāli bioloģiskā koncepcija, sniegti argumenti tā aizsardzībai un nozīmīgumam sabiedrībā kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām un judikatūru. Nobeigumā ir priekšlikums, kas attiecināms uz likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kā arī uz sejas atpazīšanas videonovērošanas sistēmas iespējamu ieviešanu. Visual image of a man is a considerable amount of socially biological information. This includes gender, age, race, health, fertility, hormone levels, even behavior, and life expectancy. It is essentially private information that is not protected day-to-day basis and is rather exposed to the surrounding individuals. In Latvia, every third pupil faces bullying, which is one of the highest rates among OECD countries. For example, in 2019, it was more likely that bullying had been the reason for suicide of a 16-year-old boy. It is known that suicide is the result of social exclusion, and Latvia possesses the third largest number of people who have committed suicide in the European Union. The article analyses socio-biological concept of visual image, arguments for its protection and its importance in society, compliance with existing legal provisions and case law. A proposal has been made for the establishment of legal provisions relating to the draft of the Facial Masking Limitation Law, as well as for the possible introduction of a facial recognition video surveillance system.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069348","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.021-027
V. V. Stetsenko
This article considers the possibility of introducing the institute of “indemnity” in the legislation of Ukraine. It is proposed to review approaches to the definition of the obligation to compensate losses arising in the event of materialisation of the conditions set out in the agreement, to classify such obligation, identify the potential place of such obligation in the law of Ukraine. Šajā rakstā tiek analizēta iespēja Ukrainas tiesību aktos ieviest “kompensāciju” institūtu. Tiek ierosināts pārskatīt pieejas attiecībā uz pienākuma kompensēt zaudējumus definēšanu, kas radās vienošanās nosacījumu materializācijas gadījumā, klasificēt šādu pienākumu, noteikt šāda pienākuma iespējamo vietu Ukrainas tiesību aktos.
{"title":"Problems and Prospects of Introduction of the Indemnity Institute in the Civil Law of Ukraine","authors":"V. V. Stetsenko","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.021-027","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.021-027","url":null,"abstract":"This article considers the possibility of introducing the institute of “indemnity” in the legislation of Ukraine. It is proposed to review approaches to the definition of the obligation to compensate losses arising in the event of materialisation of the conditions set out in the agreement, to classify such obligation, identify the potential place of such obligation in the law of Ukraine. Šajā rakstā tiek analizēta iespēja Ukrainas tiesību aktos ieviest “kompensāciju” institūtu. Tiek ierosināts pārskatīt pieejas attiecībā uz pienākuma kompensēt zaudējumus definēšanu, kas radās vienošanās nosacījumu materializācijas gadījumā, klasificēt šādu pienākumu, noteikt šāda pienākuma iespējamo vietu Ukrainas tiesību aktos.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069634","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.147-154
Giga Abuseridze
The following article focuses on the history of trade relations between Georgia and Russia that in the Author’s view eventually developed into the “trade war”. Enrolment of Russia into the WTO enabled subjection of Russia to the WTO regulations. Georgia, as a full member of the WTO, rather legitimately refused to allow Russia to join the organisation until Moscow would fulfil Tbilisi’s claims. One of the demands of the Georgian side was directly related to the separatist conflicts in Abkhazia and South Ossetia, which further complicated the negotiations due to the destructive actions of Russia. There are difficult issues connected to the Georgian position from the global trade perspective. The position deals with the legally political difficulties. The article provides insight into the problem regarding the Trade War from the Georgia perspective. Gruzijas un Krievijas sarunām par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir sena vēsture. Gruzijas nostāju par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai vienmēr ir noteikusi abu valstu politiski tiesiskā situācija. Gandrīz 18 gadus bija vērojama Krievijas ietekme attiecībā uz Gruzijas dalību attiecīgajā organizācijā. Jāatzīmē, ka Gruzija kā pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts pilnīgi likumīgi pieņēma lēmumu atteikt Krievijas dalību tajā, vienlaikus lūdzot izpildīt Gruzijas prasības. Jāpiezīmē, ka viena no Gruzijas puses prasībām bija tieši saistīta ar separātiskajiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas vēl vairāk sarežģīja sarunas Krievijas darbības dēļ. Sarunas par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai sākās 2002. gadā, un pārrunu laikā tika vērotas vairākas politiski tiesiska rakstura darbības, kas ietekmēja turpmāko attiecību scenāriju. Veiktais pētījums norāda uz to, ka gadījumā, ja Gruzija atver tirdzniecības koridorus, pamatojoties uz Krievijas un Gruzijas 2011. gada nolīgumu, tad valsts vispirms ievēro savas intereses. Šajā procesā ir svarīgs aktīvs Gruzijas un tās sabiedroto, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas, atbalsts. Jāatzīmē, ka Gruzijas noteiktā embargo atcelšanu Krievijai noteica 2011. gadā parakstītais nolīgums, uz kura pamata Gruzija piekrita Krievijas uzņemšanai organizācijā. Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai nozīmēja pārvērst valsti par civilizētu sistēmu un automātiski ieviest noteikumus, kas uzliek Krievijai pienākumu ievērot vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.
下面这篇文章的重点是格鲁吉亚和俄罗斯之间的贸易关系的历史，在作者看来，最终发展成为“贸易战”。俄罗斯加入世贸组织使其能够服从世贸组织的规定。格鲁吉亚作为世贸组织的正式成员，在莫斯科满足第比利斯的要求之前，完全有理由拒绝俄罗斯加入该组织。格鲁吉亚方面的一项要求与阿布哈兹和南奥塞梯的分离主义冲突直接相关，由于俄罗斯的破坏行动，谈判进一步复杂化。从全球贸易的角度来看，格鲁吉亚的立场有一些困难的问题。这一立场处理了法律上的政治难题。文章从格鲁吉亚的角度对中美贸易战问题进行了深入的分析。Gruzijas un Krievijas sarunām par iestāšanos Pasaules tirzniec as organizācijā ir sena vēsture。Gruzijas nostāju par Krievijas pievienošanos Pasaules tirzniecuras organizācijai vienmēr ir noteikusi abu valstu politiski tiesiskka situācija。Gandrīz 18 gadus bija vērojama Krievijas ietekme attiecu ā uz Gruzijas daly ību attiecu ā ja ā organizācijā。Jāatzīmē， ka Gruzija kā pilnties ga Pasaules tirdzniec bas organizācijas daldalbvalsts piln gi likum pieņēma lēmumu atteikt Krievijas dal butajna, vienlaikus lūdzot izpild t Gruzijas pras bas。Jāpiezīmē， ka viena no Gruzijas puss prasībām bija tieši saistust - ta ar separātiskajiem konfliktiem Abhāzijā un dienvidosetijha, kas vēl vairāk sarežģīja sarunas Krievijas darbbh - bas dēļ。Sarunas par Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecurbas organizācijai sākās 2002。Gadā， UN pārrunu laikā tika vērotas vairākas politiski tisiska rakstura darb bas, kas ietekmēja turpmāko attiec bu scenāriju。Veiktais pētījums norāda uz to, ka gadv . jumja, ja Gruzija atver tirzniecu . as koridorus, pamatojoties uz Krievijas un Gruzijas 2011。Gada nolt gumu, tad valsts vispirms ievēro savas interests。Šajā procesir svarīgs aktīvs Gruzijas un tās sabiedroto，启动Pasaules tirzniecn . as organizācijas, Eiropas savienn . as un Apvienoto Nāciju Organizācijas, atbalsts。Jāatzīmē， ka Gruzijas noteiktka禁运atcelšanu Krievijai noteica 2011。gadha parakstutis nol牙龈，uz kura pamata Gruzija piekrita Krievijas uzņemšanai organizācijā。Krievijas pievienošanās Pasaules tirzniecu has organizācijai nozīmēja pārvērst valsti par civilizētu sistēmu un automātiski ieviest noteikumus, kas uzliek Krievijai pienākumu ievērot vispārējo vienošanos par tarifiem un tirzniecu u。
{"title":"Trade War: Georgia vs. Russia","authors":"Giga Abuseridze","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.147-154","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.147-154","url":null,"abstract":"The following article focuses on the history of trade relations between Georgia and Russia that in the Author’s view eventually developed into the “trade war”. Enrolment of Russia into the WTO enabled subjection of Russia to the WTO regulations. Georgia, as a full member of the WTO, rather legitimately refused to allow Russia to join the organisation until Moscow would fulfil Tbilisi’s claims. One of the demands of the Georgian side was directly related to the separatist conflicts in Abkhazia and South Ossetia, which further complicated the negotiations due to the destructive actions of Russia. There are difficult issues connected to the Georgian position from the global trade perspective. The position deals with the legally political difficulties. The article provides insight into the problem regarding the Trade War from the Georgia perspective. Gruzijas un Krievijas sarunām par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir sena vēsture. Gruzijas nostāju par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai vienmēr ir noteikusi abu valstu politiski tiesiskā situācija. Gandrīz 18 gadus bija vērojama Krievijas ietekme attiecībā uz Gruzijas dalību attiecīgajā organizācijā. Jāatzīmē, ka Gruzija kā pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts pilnīgi likumīgi pieņēma lēmumu atteikt Krievijas dalību tajā, vienlaikus lūdzot izpildīt Gruzijas prasības. Jāpiezīmē, ka viena no Gruzijas puses prasībām bija tieši saistīta ar separātiskajiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas vēl vairāk sarežģīja sarunas Krievijas darbības dēļ. Sarunas par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai sākās 2002. gadā, un pārrunu laikā tika vērotas vairākas politiski tiesiska rakstura darbības, kas ietekmēja turpmāko attiecību scenāriju. Veiktais pētījums norāda uz to, ka gadījumā, ja Gruzija atver tirdzniecības koridorus, pamatojoties uz Krievijas un Gruzijas 2011. gada nolīgumu, tad valsts vispirms ievēro savas intereses. Šajā procesā ir svarīgs aktīvs Gruzijas un tās sabiedroto, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas, atbalsts. Jāatzīmē, ka Gruzijas noteiktā embargo atcelšanu Krievijai noteica 2011. gadā parakstītais nolīgums, uz kura pamata Gruzija piekrita Krievijas uzņemšanai organizācijā. Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai nozīmēja pārvērst valsti par civilizētu sistēmu un automātiski ieviest noteikumus, kas uzliek Krievijai pienākumu ievērot vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069773","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
Pub Date : 2020-01-01DOI: 10.25143/socr.18.2020.3.167-176
Silvestrs Savickis
Publiskā diplomātija ieņem aizvien nozīmīgāku lomu pasaules valstu ārpolitikā. Informācijas tehnoloģiju attīstība un sociālo tīklu popularitātes straujais pieaugums liek diplomātiem izmantot modernos informācijas kanālus publiskās diplomātijas un ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Sociālo tīklu izmantošanas efektivitāti iespējams izmērīt, noskaidrojot diplomātu spēju veidot vēlamo dienaskārtību digitālajā vidē, kas arī ir šī raksta mērķis. Publikācijā aplūkota Latvijas Ārlietu ministrijas spēja veidot digitālo dienaskārtību publiskās diplomātijas laukā. Šī publikācija ir plašāka pētījuma sastāvdaļa, kura ietvaros tika analizēti trīs Baltijas valstu Ārlietu ministriju oficiālo Facebook kontu ieraksti 2019. gadā. Pielietojot Oksfordas Universitātes digitālās diplomātijas pētnieku izstrādāto metodoloģiju, tika analizēts, kādas ir katras valsts publiskās diplomātijas prioritātes digitālajā vidē, kā arī publikas reakcijas un iesaistes apjoms, reaģējot uz šīm prioritātēm. Pētījuma rezultāts ļāva pierādīt, ka Latvijas Ārlietu ministrija spēj veidot digitālo dienaskārtību, un vienlaikus rosināja diskusiju, kā arī izgaismoja jaunus aspektus digitālās diplomātijas pētniecības laukā. Public diplomacy plays an increasingly important role in the foreign policy of countries around the world. The development of information technologies and the rapid rise in the popularity of social networks motivate diplomats to use modern information channels to achieve public diplomacy and foreign policy objectives. The effectiveness of the use of social networks can be measured by clarifying the ability of diplomats to set the desired agenda in the digital environment, which is also the aim of this study. This article looks at digital agenda setting ability of the Ministry of Foreign Affairs of Latvia in the field of public diplomacy. It is a part of a broader study where the posts on official Facebook accounts of the Ministries of Foreign Affairs of the Baltic States in 2019 were specifically analysed. The methodology developed by the researchers of digital diplomacy at Oxford University was used to analyse the priorities of each country’s public diplomacy in the digital environment and the extent of public response and engagement in response to these priorities. The results of the study demonstrated the digital agenda setting ability of MFA of Latvia, while encouraging discussion and highlighting new aspects in the field of research of digital diplomacy.
公共外交在国际外交政策中发挥着越来越重要的作用。信息技术的发展和社交网络的迅速普及使外交官能够利用现代信息渠道实现公共外交和外交政策目标。社交网络使用的有效性可以通过澄清外交官创建所需数字议程的能力来衡量，这也是本文的目的。Publikācijāaplúkota LatvijasĀrlietu ministrijas spıja veidot digitālo dienskārtību publiskās diplomātijas laukā。这份出版物是该研究的一个更广泛的部分，该研究分析了2019年波罗的海三个外交部的官方脸书账户。年牛津大学数字外交研究人员开发的方法分析了数字环境中公共外交的优先事项，以及每个国家对这些优先事项的公众反应和参与程度。研究结果表明，拉脱维亚外交部能够制定数字议程，同时鼓励讨论，并强调了数字外交领域的新方面。公共外交在世界各国的外交政策中发挥着越来越重要的作用。信息技术的发展和社交网络的迅速普及促使外交官利用现代信息渠道来实现公共外交和外交政策目标。社交网络使用的有效性可以通过澄清外交官在数字环境中制定所需议程的能力来衡量，这也是本研究的目的。本文着眼于拉脱维亚外交部在公共外交领域的数字议程制定能力。这是一项更广泛研究的一部分，该研究对2019年波罗的海国家外交部官方脸书账户上的帖子进行了具体分析。牛津大学数字外交研究人员开发的方法用于分析每个国家在数字环境中的公共外交优先事项，以及公众对这些优先事项的反应和参与程度。研究结果表明了拉脱维亚外交部制定数字议程的能力，同时鼓励讨论并强调了数字外交研究领域的新方面。
{"title":"Digitālā dienaskārtība un publiskā diplomātija Latvijā","authors":"Silvestrs Savickis","doi":"10.25143/socr.18.2020.3.167-176","DOIUrl":"https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.167-176","url":null,"abstract":"Publiskā diplomātija ieņem aizvien nozīmīgāku lomu pasaules valstu ārpolitikā. Informācijas tehnoloģiju attīstība un sociālo tīklu popularitātes straujais pieaugums liek diplomātiem izmantot modernos informācijas kanālus publiskās diplomātijas un ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Sociālo tīklu izmantošanas efektivitāti iespējams izmērīt, noskaidrojot diplomātu spēju veidot vēlamo dienaskārtību digitālajā vidē, kas arī ir šī raksta mērķis. Publikācijā aplūkota Latvijas Ārlietu ministrijas spēja veidot digitālo dienaskārtību publiskās diplomātijas laukā. Šī publikācija ir plašāka pētījuma sastāvdaļa, kura ietvaros tika analizēti trīs Baltijas valstu Ārlietu ministriju oficiālo Facebook kontu ieraksti 2019. gadā. Pielietojot Oksfordas Universitātes digitālās diplomātijas pētnieku izstrādāto metodoloģiju, tika analizēts, kādas ir katras valsts publiskās diplomātijas prioritātes digitālajā vidē, kā arī publikas reakcijas un iesaistes apjoms, reaģējot uz šīm prioritātēm. Pētījuma rezultāts ļāva pierādīt, ka Latvijas Ārlietu ministrija spēj veidot digitālo dienaskārtību, un vienlaikus rosināja diskusiju, kā arī izgaismoja jaunus aspektus digitālās diplomātijas pētniecības laukā. Public diplomacy plays an increasingly important role in the foreign policy of countries around the world. The development of information technologies and the rapid rise in the popularity of social networks motivate diplomats to use modern information channels to achieve public diplomacy and foreign policy objectives. The effectiveness of the use of social networks can be measured by clarifying the ability of diplomats to set the desired agenda in the digital environment, which is also the aim of this study. This article looks at digital agenda setting ability of the Ministry of Foreign Affairs of Latvia in the field of public diplomacy. It is a part of a broader study where the posts on official Facebook accounts of the Ministries of Foreign Affairs of the Baltic States in 2019 were specifically analysed. The methodology developed by the researchers of digital diplomacy at Oxford University was used to analyse the priorities of each country’s public diplomacy in the digital environment and the extent of public response and engagement in response to these priorities. The results of the study demonstrated the digital agenda setting ability of MFA of Latvia, while encouraging discussion and highlighting new aspects in the field of research of digital diplomacy.","PeriodicalId":34542,"journal":{"name":"Socrates","volume":null,"pages":null},"PeriodicalIF":0.0,"publicationDate":"2020-01-01","publicationTypes":"Journal Article","fieldsOfStudy":null,"isOpenAccess":false,"openAccessPdf":"","citationCount":null,"resultStr":null,"platform":"Semanticscholar","paperid":"69069810","PeriodicalName":null,"FirstCategoryId":null,"ListUrlMain":null,"RegionNum":0,"RegionCategory":"","ArticlePicture":[],"TitleCN":null,"AbstractTextCN":null,"PMCID":"","EPubDate":null,"PubModel":null,"JCR":null,"JCRName":null,"Score":null,"Total":0}
京公网安备 11010802042870号
京ICP备2023020795号-1
扫码关注我们
求助内容：
应助结果提醒方式：